Kādu meža “ražu” vāks?

Meža īpašniekus var dalīt divās grupās. Daudzi cenšas atjaunot un kopt mežu vien tik daudz, cik tas ir noteikts normatīvo aktu prasībās. Bet ir arī tādi, kuri par mežu rūpējas ar domu, ka tās ir investīcijas nākotnē. Pie otrajiem pieder alūksnietis Artis Taurmanis.

Kopšana palielina meža “ražu”
“Lai ar mežu radītu ieguldījumu nākotnei, 5 baļļu sistēmā būtu vajadzīgs, lai tas tiktu novērtēts vismaz ar 4. Tāpēc iestādītā jaunaudze ir jākopj. Tas ir jādara, kamēr koki sasniedz noteiktu skaitu, augstumu un pareizas proporcijas. Mežs ir tāda pati dobe kā sakņu dārzā, atšķiras koku un dārzeņu audzēšanai nepieciešamais laiks. Meža stādītājs tikai iesāk darbu, bet “ražu” novāks citi. Tomēr no tā, kā iestādīs, retinās un kops, būs atkarīgs, kāds izaugs mežs,” salīdzina A.Taurmanis.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš norāda, ka šobrīd valsts mežos galaprodukta “raža” ir divas reizes lielāka nekā privātajos mežos. Valsts mežos parādās rezultāts, kādu iegūst, ja mežs tiek regulāri kopts un mākslīgi atjaunots. Pēdējos gados privāto mežu īpašnieki ir vairāk strādājuši, lai apstādītu obligāti atjaunojamās platības, kas ir 33 procenti no kopējām atjaunojamajām platībām. Pērn dabiski atjaunoti 95,5 procenti privāto mežu. Vislielākais īpatsvars ir audzēm, kas atjaunotas ar bērziem, eglēm un priedēm. A.Taurmanis secina, ka 50 procenti jaunaudžu ir cilvēka un 50 procenti – dabas veikums.

Var izmantot Eiropas Savienības naudu  

Jaunaudžu kopšana, kas veikta ar valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu, veido 94 procentus no visām jaunaudžu kopšanām. Tiesa, kopš šā gada sākuma ES naudas izmantošanu apgrūtina prasība, ka kopšanas darbus nevar veikt pats meža īpašnieks, bet ir jāizmanto trešā persona. Tagad daudziem zūd entuziasms un vēlme pretendēt uz šo atbalstu – 110 latiem par hektāru, jo tas tāpat nesedz visas izmaksas. “Katru gadu cenšos iestādīt un arī izkopt jaunaudzes. Tas tiek darīts, aicinot talkā radus un draugus, kā arī izmantojot piesaistītu darbaspēku. Pērn ar valsts un Eiropas Savienības atbalstu tika atjaunots mežs 15 hektāru platībā. Šogad domāju atjaunot mežu apmēram divu trīs hektāru platībā,” stāsta A.Taurmanis. Viņš norāda, ka labāk ir izmantot sertificētus stādus. Lai stādītu pašizsējas stādus no sava meža, ir jāsaņem mežniecības atzinums. Katrai koku sugai mežā ir piemērotas platības, kurās labāk aug egle, priede vai citi koki. A.Taurmanis secina, ka viņam un apkārtējo mežu īpašniekiem vairāk iznāk stādīt egles. Šī koku suga ir pieticīgāka un mazāk prasīga.

Atbalsta meža īpašnieku biedrība

Mežsaimniecības inženieris A.Taurmanis atzīst, ka ES līdzekļus vieglāk var piesaistīt mežu īpašnieku biedrība. Tā ar projektiem var saņemt naudu gan mācībām, gan datortehnikas, gan meža datu apstrādes tehnikas, gan meža kopšanas tehnikas  iegādei. A.Taurmanis ir izveidojis biedrību “Vidzemes mežinieks”. “Meža īpašniekiem ir svarīgi būt kontaktā ar speciālistu, kurš pārzina visus procesus mežā. Daļēji šīs funkcijas ir uzņēmušās mežu īpašnieku biedrības. Mūsu biedrība vēl ir bērna autiņos, taču ir vēlme apgūt ES līdzekļus un rosīties. Esam vērtējuši mežu audzes, precizējuši īpašumu robežas...“ informē A.Taurmanis.

Vietējās ziņas