Kur paliek vecie kapakmeņi un apmalītes?

Redzot lasītāju, trīcošām rokām un izbīli acīs ierodoties laikraksta redakcijā, secināms, ka kungu nomāc kas būtisks. Jānis Šļukums, ilgi nevilcinoties, parāda telefonā iemūžināto video, kur redzams, ka Alūksnes novada Ziemera pagasta karjerā “Jaungrautiņas” izgāzti divi kapakmeņi un kapu apmales.

Uztraucas par cūcību

Jāteic, šāda situācija radīja interesi noskaidrot, kā tas gadījies. Pats lasītājs uzsvēra, ka šāda rīcība nav pieļaujama. Vaicājot par to, kā kungs konstatējis šo faktu, atbilde vienkārša - sākotnēji zemes gabals piederējis pašam J. Šļukumam, pēcāk to iegādājusies firma “Sorma Plus”, vēlāk tur izveidots karjers “Jaunrautiņi”. Tā kā Jānim ceļš līdz mājām šķērsojams tieši gar šo teritoriju, uzreiz pamanījis šādu skatu. “Pamanīju ko lielu un melnu. Uzreiz sapratu, ka tie nav akmeņi. Pieejot tuvāk, mani pārņēma šoks. Kapakmeņi. Vai tā drīkst? Izgāzt šāda veida objektus karjerā? Tā taču ir necienīga rīcība. Kurš varēja atvest un izgāzt pieminekļus tādā nomaļā vietā. Tas nav tā - pacelt rokās un izsviest. Lai šādus objektus pārvietotu, vajadzīga tehnika,” saka J. Šļukums.


Demontē un nogādā uztalizācijai
Lai skaidrotu radušos situāciju, vērsāmies pa SIA “Sorma Plus” pārstāvjiem. “Sorma Plus” pārstāvji reaģēja uz mūsu zvanu un arī laipni izskaidroja radušos situāciju. Izrādās - kāds no karjera īpašniekiem Opekalna kapsētā nomainījis kapu pieminekļus uz jauniem. Situāciju skaidro ceļu būves uzņēmuma SIA “Sorma Plus” valdes loceklis Kārlis Smukkalns: “Kapsētā uzlikti jauni kapakmeņi un vecos aizveda uz mums piederošo karjeru. Tie tiešām ir Sormuļu dzimtas kapakmeņi, tas ir arī uz kapakmeņiem norādīts. Lai kapakmeņi nebūtu jārok zemē, tie nolikti šajā teritorijā un tos varēs sadrupināt, ja vajadzēs, jo tas ir mūsu pašu īpašums. Labi, ka cilvēki ir acīgi un uzmanīgi, turklāt arī šādas lietas ir visai sensitīvas. Šoreiz viss ir noticis pareizi un uztraukumam nav pamata.”

Mainīt, atjaunot, aizvest - drīkst
Noskaidrojot konkrēto gadījumu, tāpat rodas jautājums –  kāds liktenis kapsētās ir šādiem objektiem? Kur tos nogādāt gadījumos, kad vēlamies nomainīt, un kāda dzīve ir šiem objektiem pēc to nomaiņas? Veicot izpēti, noskaidrojām, ka Alūksnes kapsētā, ja piederīgie savu laukumu attīra no vecajiem pieminekļiem, apmalēm un vēlas uzlikt jaunus, viņi ir tiesīgi to darīt. Kur likt vecos?  “Alūksnes Lielajos kapos tieši aiz kapličas ir iespēja atstāt vecos pieminekļus, apmales. Tas nebūs pārkāpums. Kad to sakrājas pārāk daudz, tos aizved pašvaldības aģentūras “Spodra” darbinieki. Kāda rīcība ir pēc tam, tas diemžēl man nav zināms,” stāsta Alūksnes kapsētas pārzine Ginta Stricka.

Alūksnē nav daudz
 Saskaņā ar Alūksnes novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem par Alūksnes novada pašvaldības kapsētu darbību, kapsētas apsaimniekotāja brīdinājums ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu tiek nosūtīts kapavietas uzturētājam (ja tāds ir zināms). Ja konstatē, ka kapavieta ir nekopta piecus gadus pēc kārtas, tā tiek atzīta par pamestu un kapsētas apsaimniekotājs ir tiesīgs to nolīdzināt un paredzētajā termiņā ierādīt virsapbedījumam. Savukārt pamestā kapavietā noņemtās piederības zīmes (kapu pieminekļi, kapu plāksnes) tiek saglabātas vienu gadu.
Šobrīd daļa no pamestajiem kapakmeņiem atrodas Alūksnes Lielajos kapos, netālu no Garnizona kapiem, speciāli tiem paredzētajā vietā. Vēl arī jāpiemin, ka šo pamesto pieminekļu nav tik daudz, taču privātpersonām tie tomēr netiktu atdoti. Aģentūra “Spodra” priecātos, ja izdotos piesaistīt kādu akmeņkali, kurš varētu atjaunot pamestos pieminekļus un apmales.

Arī pagastos problēmu nav

Lai saprastu, kāda situācija ir pagastos, sazinājāmies ar Mālupes kapu pārzini Daini Ertmani. Viņš skaidro, ka Mālupes kapos šādi objekti arī tiek novietoti vienuviet, tomēr nav zināms, ko ar tiem darīt tālāk. “Lai arī mums nav daudz pieminekļu un apmaļu, tomēr meklējam risinājumus, kā tos izmantot pēc tam,” saka D. Ertmanis. Arī Liepnas kapsētas pārzine Solveiga Ziediņa atzīst, ka šobrīd būtisku šādu objektu uzkrājumu kapsētās nav. “Tuvosies pavasaris, sāksies uzkopšanas darbi. Skatīsimies saistošos noteikumus, kā pareizi rīkoties ar šāda veida objektiem,” viņa saka.
Apē veido uzkrājumu
Arī Apes novadā būtisku problēmu neesot, skaidro Apes novada komunālās saimniecības vadītājs Gundars Pihlis. “Mēs šos izstrādājumus uzkrājam, tā pagaidām nav liela problēma. Ja radīsies situācija, ka kapakmeņu, apmaļu un cita šāda veida izstrādājumu būs par daudz, protams, domāsim, ko tālāk darīt,” viņš saka un atzīst, ka Apes novadā nav domāts par šo objektu pārstrādi, savukārt kapu apsaimniekotāji vai darbinieki, kuri ir uz vietas, ir tiesīgi norādīt piederīgajiem, kur kapsētā drīkst novietot šāda veida materiālus.

Cilvēki neprot šķirot

Savukārt Opekalna kapsētā atkritumiem paredzētās vietas sadalītas pa frakcijām - lapas,  plastmasa lielgabarīta atkritumi. Opekalna evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece Santa Pilskalne stāsta:
“Mums ir gan iežogotas vietas ar norādēm, gan atklātas vietas ar norādēm, kur šādus objektus drīkst novietot. Galvenais nosacījums – sašķirot. Bet, vai cilvēki to dara, tas jau ir cits jautājums. Dažbrīd šķiet, ka cilvēki nemāk lasīt un arī atkritumus neprot šķirot.” Viņa akcentē šo tematu, jo nemainīgi gadu no gada, īpaši vasaras periodos, pie lapām atrodama plastmasa un citi izstrādājumi. “Kādam tas viss ir jāšķiro. Tā ir cilvēku kultūra: ja tas nav viņu īpašums, tad drīkst darīt visu. Bet ir jāsaprot, ka tas ir kopīpašums. Mēs visi kopīgi to lietojam un ir jāuzņemas atbildība par to,” uzsver S. Pilskalne.
Kā šo problēmu risināt? “Esam ķēruši pie rokas, cilvēkiem likuši lasīt, vākt. Tā ir kultūra, audzināšana un domāšanas veids. Tas ir tāpat, kā ikviena pagalmā kaimiņš nestu un izbērtu savus atkritumus. Ja ikdienā prastu to visu pareizi sašķirot, tad arī šāda veida procesi tiktu atviegloti. Protams, arī vizuālais skats būtu citādāks. Tāpēc cenšamies katru dienu operatīvi strādāt, lai pašiem pēc tam ir vieglāk un, lai arī tiem, kas apmeklē kapus tas būtu estētiski patīkamāk,” bilst vadītāja.

Kapu apmalēm otrā dzīve
Vaicājot par apmalēm, pieminekļiem un krustiem, šajā kapsētā ir rasts risinājums, ko, iespējams, varētu attīstīt arī citās kapsētās. Piemēram, koks (krusti u.tml.) lielajās talkās tiek sadedzināti. Savukārt apmales tiek sadalītas un izmantotas segumam – bedru aizbēršanai. Lapas izmanto kompostam. Bet plastmasu, kā ierasts,  izved atkritumu apsaimniekotāji.
Vēl kāda interesanta pieeja – kapu apmaļu otrā dzīve. Pastāsta S. Pilskalne: “Labākās apmales uzreiz nepārstrādājam, noliekam tās vienuviet. Ir cilvēki, kuru rocība neļauj iegādāties kapu apmales, bet vēlas sakārtot kapu kopiņu. Tad viņiem ir šī iespēja to darīt. Un cilvēki  izmanto šo iespēju. Prieks par to, ja kādam neder, bet kādam der.”


KOMENTĀRS

Komentēt šo situāciju aicinājām arī Latvijas Apbedītāju asociācijas priekšsēdētāju Edmundu Štreihfeldu: “Manuprāt, nekāds likums, kas attiecas uz apbedīšanu, neparedz to, kā pareizi rīkoties ar šādām lietām, to noteikti paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Dažkārt ir tā, ka šādus objektus atgriež pieminekļu izgatavotājiem, tad tie tiek noslīpēti vai pārstrādāti no jauna. Pieļauju, ka tā arī tas notiek. Mūsu pienākumi beidzas ar to, ka ir noliktas puķes uz kopiņas, tādēļ plašāk nevarēšu komentēt.”

Vietējās ziņas