Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu kolekcijas monētu

Piektdien, 17. augustā, Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu. Gaidot Latvijas valsts 100 gadu jubileju, vienlaikus atskatāmies pagātnē un domājam par nākotni. Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem.

Kolekcijas monētas "Kuršu ķoniņi" mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā. Monētas aizmugurē redzams Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, sieviete tautastērpā un vīrietis ar zobenu; fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi.

Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju.

Kuršu ķoniņiem ar zirgu un ieročiem bija jādodas aizstāvēt Livonijas ordeņa intereses kaujas laukā. Viņi kļuva arī par ziņnešiem, tulkiem, rakstvežiem, namdariem, kalējiem un citu amatu meistariem un bija atbrīvoti no klaušām un nodevām. Kuršu ķoniņi apstrādāja lēņa zemi saviem spēkiem vai ar kalpu palīdzību un nodeva to mantojumā dēliem.

Lai iemūžinātu šīs neparastās vēstures lappuses, Latvijas Banka kuršu ķoniņiem velta kolekcijas monētu.

Jauno monētu no 17. augusta plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 43.00 eiro. Monētas maksimālā tirāža – 2500 eksemplāru.

Daļa monētu tirāžas 2018. gada septembrī numismātiem, filatēlistiem un citiem interesentiem tiks piedāvāta kopizdevumā ar īpašu kuršu ķoniņiem veltītu pastmarku. Šādu kopizdevumu VAS "Latvijas Pasts" un Latvijas Banka veido pirmo reizi.

Vietnē e-monetas.lv iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv pirkumus var veikt gan privātpersonas, gan Latvijas uzņēmumi. Te nodrošināta iespēja ērti norēķināties, izmantojot VISA, VISA Electron, MasterCard un Maestro norēķinu kartes, kā arī "Swedbank" AS, AS "Citadele banka" un AS "SEB banka" internetbankas. Iegādātās monētas un numismātikas produktus varēs saņemt Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā (adreses sk. https://www.bank.lv/par-mums/klientu-kase) un izmantojot VAS "Latvijas Pasts" eksprespasta pakalpojumus. Tas būs noderīgi, piemēram, attālāko reģionu iedzīvotājiem, kuri aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt Latvijas Bankas kases pirmajās dienās pēc jaunas monētas izlaišanas. Numismātikas produktus e-monetas.lv var iegādāties arī privātpersonas un juridiskās personas ārvalstīs, un piegāde pašlaik iespējama uz 35 valstīm – lielāko daļu ES valstu, ASV, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi.

Kolekcijas monēta "Kuršu ķoniņi" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).


KURŠU ĶONIŅI


Nominālvērtība: 5 eiro

Svars: 22.00 g, diametrs: 35.00 mm

Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof

Maksimālā tirāža: 2500 eks.

Kalta 2018. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)

Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)


Monētas priekšpuse (averss)

Centrā uz dokumenta fona jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā, monētas lejasdaļas centrā – dokumenta zīmogs, no tā pa kreisi puslokā – gadskaitlis 2018, pa labi – uzraksts 5 euro.

Monētas aizmugure (reverss)

Monētu vertikāli pa diametru šķērso Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, no tā pa kreisi – sieviete tautastērpā, pa labi – vīrietis ar zobenu. Fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi (KALĒJI, ZIEMEĻI, VIESALGI, ĶONIŅI, PLIĶI, DRAGŪNI un SAUSGAĻI). Monētas lejasdaļā puslokā uzraksts KURŠU ĶONIŅI.

Monētas josta

Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.



Iedzīvotāju grupa, ko vieno sociāla tradīcija, ir būtiska spēcīgas sabiedriskās struktūras sastāvdaļa. Viena no tādām vēsturiski nosacītām sociālām grupām bijuši kuršu ķoniņi.


1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju. Kuršu ķoniņu nosaukums rakstos pirmo reizi apliecināts tikai 1504. gadā lēņa grāmatā Peniķim, bet pirmā lēņa grāmata izsniegta Tontegodem jau 1320. gadā. Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas.


Kuršu ķoniņiem ar zirgu un ieročiem bija jādodas aizstāvēt Livonijas ordeni kaujas laukā. Viņi kļuva arī par ziņnešiem, tulkiem, rakstvežiem, namdariem, kalējiem un citu amatu meistariem un bija atbrīvoti no klaušām un nodevām. Kuršu ķoniņi apstrādāja lēņa zemi saviem spēkiem vai ar kalpu palīdzību un nodeva to mantojumā dēliem.


Kuršu ķoniņi prata grūtos laikos saglabāt savu personisko brīvību un neatkarību. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā (1561–1795) ķoniņu tiesības tika skartas, uz viņiem neattiecinot vasaļu neierobežotās īpašuma tiesības uz lēņiem un 17. gs. neuzņemot matrikulētās muižniecības kārtā, tomēr saglabājās tiesības tiesu instancēs un muižniecībai atbilstošas medību tiesības. Kuršu ķoniņu spītība un neatlaidība neatkarības sardzē izpaudās gadiem ilgā tiesvedībā. To, ka kuršu ķoniņu lēnis nav zemnieku lēnis un uz to nevar attiecināt zemnieku nodokļus un klaušas, tiesas atzina vairākkārt, jo savulaik piešķirtās medību, arī zvejas, biškopības un dzirnavu tiesības, bet īpaši ģerboņu tiesības un atbrīvojums no nodokļiem viņus padarīja par bruņinieku līdziniekiem.


Peniķu pīpe no Ķoniņciema, rotāta sudraba apkalumiem, dižie segli ar zvaigžņu ornamentu, slīpais aizsargkrusts un saulītes raksts – tie ir simboli un zīmes, kas caurvij gadsimtus. Ģerboņi uz ciema zīmogiem un vitrāžās Lipaiķu baznīcas logos tāpat kā lēņa grāmatas simbolizēja tiesības paaudzi pēc paaudzes saglabāt brīva cilvēka un zemes īpašnieka statusu. Ķoniņciema ģerbonī attēlotais jātnieks zirgā, ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un plīvojošu karogu (karodznieks) ir spilgta militārā dienesta liecība, kas rotājusi arī kuršu ķoniņu vēsturisko pašapziņu apliecinošo Peniķa stabu.


Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā


Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 28 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.

Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš". Savukārt šogad kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" šajā konkursā tika atzīta par "Mākslinieciskāko monētu" (Most Artistic Coin).

Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.

Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.

Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 eiro vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.

Informāciju par interneta vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://www.e-monetas.lv un https://monetas.bank.lv/iegade.

Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopīgas ES valstu tēmas ietvaros.

Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.

Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.



Latvijas ziņas