Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars

LM uzdevumā ir īstenots pētījums “Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums”.  Pētījuma mērķis bija izvērtēt ANO Konvencijas ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai. Vēsta Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.


Pētījumā tika analizēti galvenie rezultāti, secinājumi, aktuālās problēmas un sniegti ieteikumi to risinājumiem atbilstoši Pamatnostādņu rīcības virzieniem: izglītība, darbs un nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne. 


Attiecībā uz iekļaujošu izglītību pētījumā secināts, bērni ar smagu invaliditāti iegūst izglītību speciālajās izglītības iestādēs, bērni ar vieglāku invaliditāti – vispārējās izglītības iestādēs. 2019./ 2020.m.g. sākumā 56,2% izglītojamo ar speciālām vajadzībām mācījās vispārizglītojošās izglītības iestādēs, no tiem, 20,7% mācījās vispārējās izglītības un 35,5% - speciālās izglītības programmās.
Pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars: 2017. gada decembrī nodarbinātas bija 25,6% persona ar invaliditāti, 2018. gada decembrī – 26,9% un 2019. gada decembrī – 27,1% personu ar invaliditāti. 2019. gada decembrī 13,6% no visiem bezdarbniekiem bija personas ar invaliditāti, no visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem 27,6% bija bezdarbnieki ar invaliditāti.


Laikā no 2014. līdz 2019. gadam ir īstenoti nozīmīgi rīcībpolitikas pasākumi, kuri ir nostiprināti arī normatīvajā regulējumā, mazināts administratīvais slogs personai invaliditātes ekspertīzes uzsākšanai, paplašināts asistenta pakalpojuma saņēmēju loks un tas ir pieejams izglītības programmu apguvei arī augstākajā izglītības iestādē. Attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus, ir palielināts atbalsts vecākiem bērna ar invaliditāti aprūpē, bērniem ar invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti no bērnības ir būtiski palielināts kopšanas pabalsta apmērs, tiek īstenots deininstitucionalizācijas process, attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Ar ES fondu atbalstu ir izstrādāts un pilotēts atbalsta personas pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem; ir meklēti un rasti risinājumi, lai atvieglotu dažādu pakalpojumu saņemšanu, paplašinātu pakalpojumu sniedzēju loku un attīstītu to tīklu.


Situācija ir uzlabojusies arī vides un informācijas pieejamības jomā. Ir izstrādāts “Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019. - 2021. gadam”, kas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī; ir izstrādāts normatīvais regulējums vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai; sadarbībā ar NVO sagatavoti metodiskie materiāli vides pieejamības un universālā dizaina principu ievērošanai praksē publiskajā un privātajā telpā.

 Īpaši svarīgi, ka vides un informācijas pieejamība netiek uzskatīta par nozīmīgu šķērsli personu ar invaliditāti nodarbinātībai.
Personu ar invaliditāti aptaujas rezultāti par sabiedrības attieksmi neuzrāda viennozīmīgi pozitīvu tendenci - laika posmā no 2015. gada ir pieaudzis to personu ar invaliditāti īpatsvars, kas uzskata, ka sabiedrības attieksme ir diskriminējoša (no 17% 2014. gadā uz 24% 2020. gadā). Kopumā 2020. gadā 16% personu ar invaliditāti apkārtējās sabiedrības attieksmi vērtēja kā atbalstošu un 52% – kā neitrālu.

Latvijas ziņas