Pētījums “Nevienlīdzības seja”: jauniešiem trūkst motivācijas dzīves kvalitātes uzlabošanai

Jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, nemācās, neapgūst amatu un nav reģistrēti kā bezdarbnieki, ir īpaši nozīmīga sociālās un ienākumu nevienlīdzības riska grupa – viņu nespēja un nereti arī nevēlēšanās iekļauties darba tirgū bruģē ceļu trūkumam mūža garumā. Taču celt savas dzīves kvalitāti kā pilsētās, tā lauku reģionos jauniešus kavē nepietiekama izglītība, pārāk zemu atalgots darbs un motivācijas trūkums, secina SSE Riga izveidotās darba grupas pētījums “Nevienlīdzības seja”.

Jaunieši, kuri nestrādā un nemācās, ir dažādi: tie ir jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem, jaunās māmiņas, jauni cilvēki ar ļoti labām izglītībām, kas apmaldījušies savās izvēlēs, un, gluži pretēji – jaunieši ar nepabeigtu pamata vai vidējo izglītību, kādreizējie speciālo skolu un bērnu namu audzēkņi, ielu bērni.

Vidējā izglītība bieži tiek uzskatīta par minimālo kvalifikāciju, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū, un tā ir arī nepieciešama tālākas izglītības turpināšanai. Apmēram 40% jauniešu Latvijas darba tirgū nonāk ar vidējo vai pamatizglītību, liecina 2018. gadā sastādītās Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes. Izglītība un motivācija ir divi svarīgi virzītājspēki, kas ietekmē faktiski visus nevienlīdzības aspektus. Zems vecāku izglītības līmenis, ilgstošs vecāku bezdarbs un likumsakarīgi finansiālo iespēju trūkums, nevienlīdzīgas iespējas pilsētās un lauku reģionos var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz jaunieti, kurš kādā dzīves brīdī izvēlēsies neturpināt mācības vai vienkārši apjuks plašo izvēles iespēju priekšā.
Sarežģīta riska grupa ir jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem vai īpašām vajadzībām – kādreizējie speciālo skolu audzēkņi, jo pēc speciālo skolu absolvēšanas nav gandrīz nekādu iespēju turpināt savam intelektuālajam līmenim atbilstošu izglītību vai apgūt kvalificētu arodu.
Savukārt profesionālā izglītība, kas varētu nodrošināt labākas nodarbinātības iespējas un ir svarīga vidējās izglītības sastāvdaļa daudzās OECD valstīs, piesaista mazāk audzēkņu nekā vispārējās izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrijas publiskotajā izglītības pārskatā Education at a Glance: OECD Indicators 2018 apkopotie dati liecina, ka profesionālo izglītību apgūst apmēram 40% visu vidējās izglītības pakāpē studējošo.

Jauniešiem Latvijā, uzsākot darba gaitas, ir arī nesamērīgi augstas prasības attiecībā uz atalgojumu, kas krietni pārsniedz vidējo algu valstī. SSE Riga pētījumam piesaistītās Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) ekspertes Anna Pļuta un Anna Zasova ir pārliecinātas – ja cilvēkam ir izdevīgāk saņemt mazu pabalstu, neko nedarot, nekā smagi strādāt par tikpat mazu algu, visticamāk, rezultāts nebūs pozitīvs. Mazas algas, kas nenosedz pat pamatvajadzības, nemotivē jauniešus nopietni nodarboties ar darba meklējumiem. No Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem gandrīz 40% iekārtojušies darbā pēc kāda aktīvā NVA pasākuma pabeigšanas. Tomēr daļa jauniešu apzināti nereģistrējas, neticot, ka piedāvātie pasākumi palīdzēs gūt sekmes darba meklējumos.

Eksperti iesaka vairākus praktiskus risinājumus situācijas uzlabošanai: prakses iespējas pirms mācību uzsākšanas, lai jaunietis saprastu, vai izvēlējies pareizo profesiju; plašāku “otrās iespējas” izglītības piedāvājumu ar uzsvaru uz profesionālo izglītību, piesaistot mācību saturu dabra tirgus vajadzībām; individuālu atbalstu vispārējās izglītības sistēmā jauniešiem ar īpašām vajadzībām vai zemu motivāciju; lielāku uzņēmēju un iestāžu atsaucību, iesaistot darba tirgū jauniešus ar funkcionāliem traucējumiem; jauniešu iesaistīšanu pašvaldības norisēs, sevišķi lauku reģionos, ļaujot uzņemties daļu atbildības par vides labiekārtošanu un kvalitatīvām izklaides un atpūtas iespējām; lielāka profesionālu jaunatnes darbinieku skaita sagatacvošanu; aktīvāku ielu darbu, uzrunājot un iesaistot dažādās aktivitātes ielu bērnus; iespēju vispārējās izglītības sistēmā reģistrētajiem jauniešiem saņemt Eiropas finansēto atbalsta projektu palīdzību.

Latvijas ziņas