Māriņkalnā – iedzīvotāju sapulce 2

Ziemeru pagasta iedzīvotāji daudz taujā par izglītību un sociālajiem jautājumiem

Ziemeru pagasta Māriņkalnā uz tikšanos ar Alūksnes novada deputātiem, darbiniekiem bija ieradies prāvs iedzīvotāju pulciņš, kas uzdeva daudz jautājumu par izglītību un sociālo jomu.

Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa iepazīstināja ar statistikas datiem sociālajā jomā novadā kopumā, pretstatot tam Ziemeru pagastu. "Jūlijā Alūksnes novadā bija 1991 trūcīga persona, Ziemeru pagastā - 125. No tām novadā 701 ir bērns, bet Ziemeru pagastā - 48. Ziemeru pagastā 68 personām ir trūcīgā statuss. Jūlijā novadā kopumā 1063 personas saņēmušas sociālos pabalstus, Ziemeru pagastā - 86 personas. Pabalstiem novadā iztērēti 35,3 tūkstoši latu, Ziemeros - 2626 lati. Visvairāk līdzekļu novadā tiek tērēts garantētā minimālā ienākuma pabalstam, otrs pieprasītākais ir dzīvokļa pabalsts, ko jūlijā no Ziemeru pagasta pieprasīja 10 iedzīvotāji," norādīja R.Kalniņa. Novadā par maz speciālistu

Par izglītības darbu Ziemeru pagastā sapulcē stāstīja Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Laima Aigare, norādot, ka šajā mācību gadā Ziemeru pamatskolā prognozēti 114-118 audzēkņi un strādās 14 pedagogi. 2009.gadā izmaksas uz vienu skolēnu Ziemeros bija 59,37 lati mēnesī, 2010.gadā - 41,73 lati, jo skolēnu skaits palielinājās. No zāles izskanēja jautājums par sociālā pedagoga pieejamību skolā un to, ka šāds speciālists varētu strādāt, piemēram, uz piecām skolām, nedēļā vienu dienu apmeklējot katru skolu. L.Aigare norāda, ka atbalsta personāla - speciālā pedagoga, logopēda, psihologa - darbs tiek plānots uz skolēnu skaitu. "Sociālā pedagoga darbs ir jāapmaksā pašvaldībai, jo valsts apmaksā logopēda, psihologa un speciālā pedagoga darbu. Šie speciālisti vismaz reizi gadā obligāti apmeklē katru skolu, papildus brauc arī uz vecāku sapulcēm. Jāatzīst, novadā ir par maz šo speciālistu - tikai 6 cilvēki, turklāt novads ir liels. Bet vecāki var rakstīt ierosinājumu Izglītības un zinātnes ministrijai, lai šo normu valstī palielina," teica L.Aigare.

Grib lētākas pusdienas

Iedzīvotāji taujāja, kāda skolās ir ēdināšanas sistēma un kuriem bērniem pienākas brīvpusdienas. R.Kalniņa norāda, ka pašvaldība tikai trūcīgām personām atmaksā ēdināšanu. Bet valsts apmaksā pusdienas visiem pirmklasniekiem. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsvēra - Alūksnes novada pašvaldībā daudz diskutēts, kā visiem novada bērniem kaut daļēji palīdzēt atmaksāt ēdināšanu.

"Pagastos skolu pavāru darbu, saimnieciskos izdevumus apmaksā pagasta pārvalde, bet Alūksnē pilsēta to neapmaksā, tādēļ ēdināšana bērniem maksā dārgāk. Pagastu sistēmu gribam saglabāt un pilsētu pielīdzināt pagastiem, lai novadā visiem bērniem būtu vienādi nosacījumi," skaidroja Dz.Adlers.

Diskusija raisījās arī par to, ka atsevišķās skolās vecāki nes dārzeņus, augļus, ko skolu virtuvēs konservē ziemai, arī tādējādi samazinot izmaksas. Alūksnes novada domes izpilddirektore Janīna Čugunova atzina, ka tā rīkoties nav liegts arī Ziemeru pamatskolā.

"Ir mums novadā skolas, bērnudārzi, kur ir savs dārzs un audzē kopgaldam vajadzīgo, samazinot izmaksas - jābūt tikai iniciatīvai uz vietas. Tiesa, agrāk tas bija liegts, bet nu Pārtikas un veterinārais dienests neliedz to darīt," sacīja J.Čugunova.

Vēlas labāku autobusu satiksmi

Iedzīvotāji arī interesējās, kāpēc pēc mācību stundām skolēni no Veclaicenes "klīst" pa Māriņkalna centru līdz autobusa atiešanas laikam, lai nokļūtu mājup, un rosināja šoruden to atrisināt.

I.Vārtukapteine norāda, ka viņiem ir iespēja uzturēties skolas telpās. Pagastam ir iecere ar projektu piesaistīt līdzekļus, lai atjaunotu spēļu istabu. Māriņkalna iedzīvotāji arī izteica vēlmi, lai atjaunotu agro autobusa reisu uz Māriņkalnu sestdienās un darbdienu vakaros būtu reiss uz Māriņkalnu, lai cilvēki pēc darba Alūksnē var nokļūt mājās, ko pašvaldības pārstāvji solīja risināt. Iedzīvotāji arī vērsa uzmanību par atsevišķu ceļu sakārtošanu, piemēram, aiz Laurencenes mikrorajona, kur ceļš ir ļoti sagandēts, bet kopumā uzslavēja pagastu par atsaucību iedzīvotāju problēmu risināšanā. Pašvaldības pārstāvji informēja, ka jau septembrī arī Ziemeru pagastā ūdenssaimniecību un kanalizāciju pārņems pašvaldības uzņēmums "Rūpe" un turpmāk šo pakalpojumu iedzīvotājiem nesniegs pagasta pārvalde. Savukārt iedzīvotājiem būs jāiegādājas skaitītāji, lai maksātu pēc patērētā daudzuma. Daudzdzīvokļu mājas paliks pagastu pārziņā, bet "Rūpe" tur izvietos kopējo skaitītāju.

Būs jauninājumi sociālajā jomā

Sapulces laikā iedzīvotāji taujāja arī par sociālajiem dzīvokļiem, mājām un to pieejamību, jo Ziemeru pagastā nav brīvas dzīvojamās platības šādiem mērķiem. Alūksnes novada sociālās komitejas vadītājs Ainars Melders norādīja, ka tam tiek meklēts risinājums.

"Ir iecere dzīvokļiem, kuros dzīvo mazturīgie iedzīvotāji, piešķirt uz pusgadu sociālā dzīvokļa statusu, daļēji palīdzot segt maksājumus. Ir ģimenes, kurām regulāri ir parādi, tādēļ ir iecere, ka SIA "Alūksnes nami" pārtrauks tiesvedības, parādu piedziņu pret mazturīgām ģimenēm, kas dzīvo pašvaldības dzīvokļos. Piemēram, ja cilvēkam ir 200 latu parāds, pašvaldība to nomaksā un cilvēks "tiek uz strīpas". Vēl ir iecere Alūksnē, Rūpniecības ielā, veidot sociālo māju ar septiņām istabiņām, virtuvi, dušu, tualeti, lai cilvēkiem būtu kur patverties krīzes gadījumā," klāstīja A.Melders.

Novada sociālajiem darbiniekiem ir uzdots apkopot ģimenes, kas atrodas riska zonā, lai prognozētu, cik daudz būs iedzīvotāju, kam vajadzētu palīdzību.

"Alūksnē ir 62 dzīvokļi, kur dzīvo mazturīgie - tos apsekos un izvērtēs situāciju, tāpat notiks arī pagastos. Novadā izstrādās vienotus saistošos noteikumus par dzīvokļu piešķiršanu un iedzīvotājiem būs brīva izvēle, kurā pagastā vai Alūksnes pilsētā dzīvot. Piemēram, šobrīd Veclaicenes pagastā tukša ir skolotāju māja un divas Līvānu tipa mājas. Ja ģimene ar bērniem nevar apmaksāt dzīvokli Alūksnē, viņiem būs iespēja dzīvot šādā māja, iekopt piemājas dārzu. Tiek strādāts arī pie tā, lai palielinātu dzīvokļa pabalstu - pašlaik tas ir 69 lati gadā uz cilvēku, bet būs vairāk," norādīja A.Melders.

Komentāri 2

vana siga

Veclaiceniešiem kā ES pilsoņiem ir vai nav tiesības doties mācīties uz Eesti un apgūt Veru valodu un citas gudrības, ja jau "savējie" pat busus nevar sakārtot? Ir vai nav tiesības?

pirms 10 gadiem, 2010.08.16 16:35

Vietējās ziņas