Mazākā interese par zemi - Pededzē un Liepnā

Alūksnes rajonā līdz šā gada 1.septembrim izpirkt zemi vēlējās tikai aptuveni 340 zemes īpašnieki. Vismazākā interese bija pierobežā – Pededzes, Liepnas, Jaunalūksnes pagastā. Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Alūksnes biroja darbinieki pēdējo mēnešu laikā apstrādā datus par zemes vienībām, kuras līdz šā gada 1.septembrim neizpirka.

Paaugstināja sertifikātu cenu

“Ne visi cilvēki, kuriem zeme bija piešķirta lietošanā, veica par to priekšapmaksu ar sertifikātiem vai arī iesniedza zemes robežu uzmērīšanas plānus. Tādējādi netika pierādīta griba šo zemi izpirkt. Alūksnes rajonā ir daudz šādu zemes vienību. Kādēļ tā ir – var skaidrot dažādi. Uz priekšapmaksas termiņa beigām sertifikātu cena valstī bija līdz 30 latiem. Sertifikātus pārdodošie uzņēmumi tādējādi izmantoja situāciju un sāka pārdot sertifikātus, pat pārsniedzot to nominālvērtību. Bija lielie lauksaimnieki, kas atzina, ka šobrīd nav ekonomiski izdevīgi zemi uzmērīt un izpirkt – vienkāršāk esot zemi no valsts nomāt,” stāsta Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Alūksnes biroja vadītāja Baiba Johansone.

Alūksnes rajonā vismazākā interese izpirkt zemi bija pierobežā – Pededzes, Liepnas, Jaunalūksnes pagastā, kur maz attīstīta zemes apsaimniekošana. Lauksaimnieciski attīstītos pagastos, piemēram, Jaunannā, Mālupē, šādu gadījumu bija ļoti maz.

Pārbauda datus

B.Johansone norāda, ka vēl būs jāveic Hipotēku un zemes bankas datu apstrāde un salīdzināšana ar VZD datiem par to, cik Alūksnes rajona cilvēku izpirka zemi ar priekšapmaksu. “Informācija par šīm zemes vienībām un to īpašniekiem ir detalizēta, tādēļ darba ir daudz, jo viss jāpārbauda līdz pēdējam sīkumam,” uzsver B.Johansone.

Līdz šā gada 1.septembrim arī Alūksnes rajona pašvaldībām bija jādeklarē, kuras zemes platības būs pašvaldības lietošanā un kuras pašvaldība varēs reģistrēt zemesgrāmatā. No pārējām zemes platībām pašvaldībām diemžēl bija jāatsakās un jānodod tās Valsts rezerves zemju fondā, kas tagad valstī tiek veidots. Arī valsts institūcijām ir jādefinē savu zemes platību piekritību, šis process pašlaik turpinās.

Pašvaldības reģistrē savus īpašumus

“Alūksnes rajonā pašvaldības likuma noteiktajā kārtībā pārskatīja pašvaldības funkciju veikšanai pieprasītās zemes un atteicās no to vienību turpmākās izmantošanas, kuras nebūs iespējams reģistrēt zemesgrāmatā vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās nav bijušas pašvaldības vēsturiskās zemes 1940.gadā, uz tām nav pašvaldībai piederošas ēkas, būves un šo zemju nepieciešamība pašvaldības funkciju veikšanai būs grūti pierādāma. Svarīgākie pašvaldību objekti zemesgrāmatā jau reģistrēti iepriekšējos gados,” saka B.Johansone.

Alūksnes rajona pašvaldības kā sev piekritīgo zemi paturēja 1530 zemes vienības ar kopējo platību 1283,78 hektāri. Vēl pašvaldību rīcībā ir 1700 hektāri zemes, tai skaitā ielas un ceļi, kas nav reģistrēti kā pašvaldību īpašumi zemesgrāmatā, bet ir zemes lietojumi, un 1470 hektāri ir zemesgrāmatā reģistrēti īpašumi,” klāsta B.Johansone.

Viņa atklāj, ka pēdējā laikā arvien biežāk dienestā ir jāizskata gadījumi par zemes kopīpašumiem, kuru īpašniekiem ir daudz strīdu.

Vietējās ziņas