Meža ugunsgrēku pamanīs laikus 2

Vēlas, lai uguns novērošanas torņos dežurē "simtlatnieki"
Alūksnes un Bejas mežniecībā atjaunoti divi uguns novērošanas torņi, kas atrodas Ziemera un Mālupes pagasta mežos. Tagad arī šajos torņos ir dežuranti. Diemžēl finanšu trūkuma dēļ var rasties grūtības apdzēst no torņa pamanīto ugunsgrēku.

Rekonstruē divus uguns novērošanas torņus
"Tagad rekonstruētie uguns novērošanas torņi Alūksnes un Apes novadā ir droši. Visā valstī atjaunoti būs 40 torņi. Arī nākamgad šajā pusē ir paredzēts rekonstruēt vismaz divus torņus. Šobrīd situācija mežos saasinās, jo sācies karsts un sauss laiks, turklāt mežos dodas sēņotāji un ogotāji. Tāpēc labi, ka šajos torņos dežuranti varēs kāpt bez bailēm," saka Valsts meža dienesta valsts īpašuma uzraudzības un apsaimniekošanas daļas vadītājs Andris Nerets.

Viņš informē, ka pēdējās dienās ugunsgrēku skaits mežos ir dubultojies salīdzinājumā ar laiku no maija līdz saulainajām dienām. Tiesa, Alūksnes puses mežos pagaidām dedzis tikai pavasarī.

Šovasar nevar bez dežurantiem torņos
Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš vērtē, ka šobrīd Alūksnes un Apes novados uguns novērošanas torņi ir labā stāvoklī, jo ik pa 5 gadiem tie tiek atjaunoti.

"Tiesa, Mālupē tornis bija tāds, ka tajā bija bīstami kāpt," atzīst A.Krēsliņš. Alūksnes mežniecības mežzinis Ģirts Ciems norāda, ka saulainā laikā torņos vienmēr ir dežuranti, bet lietus laikā viņi var atpūsties.

"Mums abos uguns novērošanas torņos ir ilggadēji un pieredzējuši dežuranti. Pieredze liecina, ka mežos ugunsgrēki izceļas galvenokārt cilvēku neuzmanīgas vai nepārdomātas rīcības dēļ. Pagājusī bija slapja vasara, tāpēc dežuranti nebija vajadzīgi. Savukārt šī būšot ļoti sausa un karsta, tāpēc bez dežurantiem neiztikt," saka Ģ.Ciems.

Viņš atzīst, ka lielāka drošība ir tad, ja tornī sēž pieredzējuši dežuranti, nevis "simtlatnieki". Turklāt ne katrs var uzkāpt tornī.

"Simatlatnieku" iesaistīšanu vērtē atšķirīgi
"Dežurantam ir jābūt zināšanām un iemaņām, lai precīzi noteiktu ugunsgrēka vietu. Uzskatu, ka nevajadzētu pieņemt tādu populistisku lēmumu, lai šo pienākumu uzticētu "simtlatniekiem"." spriež A.Nerets.

Turklāt līguma nosacījumi neparedz, ka valsts iestādēs "simtlatniekus" drīkst nodarbināt. Tāpēc līdzšinējās sarunas ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem nav devušas cerēto rezultātu. "Tas bija mūsu ierosinājums, bet šis jautājums pagaidām nerisinās. Tiesa, ja veselība atļauj un cilvēki ir pietiekami apzinīgi, tad viņiem pietiktu ar dažu stundu apmācību," uzskata A.Krēsliņš.

Viņš atzīst, ka nav problēmu nodrošināt dežurantus. Vienīgā problēma ir nepietiekamais finansējums, lai tie būtu visos torņos. Virsmežniecības teritorijā no 21 torņa dežuranti ir 18 torņos.

"Ugunsgrēku atklāšanai esam pietiekami labi sagatavoti, bet var rasties grūtības atrast ugunsgrēka vietu, jo stipri samazināts ir mežsargu skaits. Savukārt, ja laikus neizdodas apdzēst, var rasties lieli zaudējumi," norāda A.Krēsliņš.

Pagājušais un arī šis gads līdz šim ir bijis gandrīz bez meža ugunsgrēkiem.

Komentāri 2

Nepietiek, ka simtlatnieki dzer pa kapsētu, tagad vēl vajag, lai dzer torņos un krīt lejā. Nez vai kāds pārbauda, kā simtlatnieki strādā. Man šķiet dīvaini, ka dienas laikā bars simtlatnieku vēl nesagaidījuši pusdienas laiku, nemaz nerunājot, ka darba diena vēl gara, dzer un lamājas kapsētas nojumē, darba rīki pamesti kur kurais.

pirms 10 gadiem, 2010.07.03 23:47

0,50 latnieks

Simtlatnieks nemaz ,ko tādu darīt nedrīkst,pirmkārt lielākā daļa cilvēku baidās no augstuma , otkārt kurš viņu apdrošinās , treškārt kurš par viņiem atbildēs.Jau tā simtlatnieki dara daudzus darbus ,ko pēc likuma viņi nevar veikt.Šo naudu Eiropa iedeva ,lai cilvēki badā nenomirst , nevis lai viņus izdzītu pēc pilnas programmas, tāpat kā vienotās platības maksājumus Eiropa piešķīra, lai cilvēki koptu savu īpašumu , bet mūsu gudrīši izdomāja, ka tā pienākās tikai tiem ,kam ir lopi.

pirms 10 gadiem, 2010.07.03 14:07

Vietējās ziņas