Pagastos grāmatveži būs 11

Alūksnes novadā turpinās diskusijas, kā organizēt grāmatvedības darbu pagastos. Šonedēļ domē izskanēja pat viedokļi atgriezties pie kādreizējās sistēmas – grāmatvedis katrā pagastā, bet variēt ar darba slodzēm, ņemot vērā darbu apjomu.

Pirmdien domē bija jānotiek teritoriālās komitejas sēdei, bet, tā kā nebija ieradies deputātu vairākums, tā nenotika. Tomēr komitejas vadītājs Jānis Nīkrencis rosināja klātesošos, tostarp pagastu vadītājus, izteikt viedokļus par  grāmatvedības modeli pagastu pārvaldēs.

Pašlaik joprojām nav izpildīts Alūksnes novada domes pieņemtais lēmums par grāmatvedības centralizāciju. Pagastu vadītājiem ir bijusi tikšanās ar deputātiem, kur izstrādāja trīs dažādus grāmatvedības modeļus. Pašlaik katram pagastam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir savs nodokļu maksātāja kods – to paredz arī viens modelis. Otrā modelī noteikts, ka varētu būt viens kopējs kods novadam, bet trešais – ka viens kods būtu uz apvienotajām pagastu pārvaldēm. Alūksnes novada domes Finanšu nodaļas vadītāja Tamāra Stafecka skaidroja: ja ir viens VID kods, tad grāmatvedība novadā ir centralizēta un novada centrā palielinās darbinieku skaits. Ja viens kods ir uz apvienotajām pagastu pārvaldēm, tad viena no tām ir centrālā, caur kuru notiek svarīgākie aprēķini. Bet tad pakārtotajām pārvaldēm būtu jābūt kā pakalpojumu sniegšanas punktam vai centram. Ja katram pagastam ir savs VID kods, tad viss paliek pa vecam.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers skaidroja – ja būtu viens VID kods, tāpat katrai pārvaldei būtu savs budžets, ko paši pārraudzītu. “Kādēļ gatavot 16 atskaites katru mēnesi, ko iesniegt VID, ja var iesniegt vienu?” centralizācijas mērķi pamatoja Dz.Adlers. Pašvaldības jurists Arturs Upīts vērsa uzmanību – problēmas var rasties, ja apvienotajās pārvaldēs vienu pagastu reģistrēs kā iestādi, bet pārējos – kā struktūrvienības, jo veicamās funkcijas un tiesības pagastiem ir vienādas. Bet pārvalžu vadītāji rosināja izskaust to, ka apvienotajās pārvaldēs viena dominē pār citu, nedubultot grāmatvežu veikto darbu pagastā un novada centrā, neatlaist pagastos grāmatvežus – atstāt kaut uz mazāku slodzi.

Deputāts J.Nīkrencis pauda, ka katrā pagastā būs trīs neaizskaramie darbinieki: sekretārs – lietvedis, grāmatvedis un komunālās saimniecības vadītājs. Dz.Adlers uzskata, ka grāmatvežiem pagastos ir jāpaliek, bet jāsabalansē darba apjoms. “Pašlaik mēs nedomājam par efektivitāti, bet par cilvēkiem. Jādomā arī par to, lai nav milzīga dokumentu aprite uz novada centru,” teica Dz.Adlers. Pēc plašām diskusijām visi vienojās, ka jāatceļ domes iepriekš pieņemtais lēmums par grāmatvedības centralizāciju un jāveic decentralizēta uzskaite, katram pagastam atstājot savu VID kodu. Savukārt centralizēti strādātu ar vienotu grāmatvedības programmu, lai datu apstrāde un ievade būtu vienkāršāka, lai nebūtu jāpalielina štati novada centrā, turklāt vienotā grāmatvedības programma ļaus ietaupīt līdzekļus. Savukārt  Veclaicenē, Annā un Kalncempjos jāatjauno grāmatveža štata vieta. Bet par to vēl būs jālemj novada domei.

Komentāri 11

.........

Nevajag, nevajag pagastos neko, tikai novada kafejnīcas kabinetos sēž dažādu pozīciju grāmatveži cits citam virsū. Laikam grib, lai piemet pie aldziņas no nolikvidētajiem pagastu štatiem, ka te tā cepās.

pirms 10 gadiem, 2010.08.20 11:04

Man reiz pietiek! Pagastos grāmatveži- lieka greznība un darba dezorganizācija. Vienreiz pa apli jāpalaiž novada kasieris, lai savāc naudiņu no vecākās paaudzes, kas neizmanto internet banku. TO VISU SAKU NO PIEREDZES. šI mākslīgā pārvalžu saglabāšana uzliek slogu citiem darbiniekiem novadā un man šķiet arī noslogo novada grāmatvedību. Es par centralizāciju saprāta robežās.

pirms 10 gadiem, 2010.08.19 21:54

Zaika, pilnīgi pareizi. Ja pašvaldību darbinieki kādu laiciņu pastrādātu tādā vietā, kur maksā tikai par padarīto, viņi pēc tam prastu darba laikā padarīt daudz vairāk. Un grāmatvedības centralizācija nav nekas briesmīgs, vēlams tikai, lai deputāti un izpildvara domātu par iedzīvotāju labumu un novada attīstību, nevis tikai par savu kabatu (t.i., bišķi draudzētos ar smadzenēm)

pirms 10 gadiem, 2010.08.19 10:37

zaika

arī lielākās pašvaldībās grāmatveži nav vajadzīgi. Kasierim ir jābūt, lai cilvēki var veikt maksājumus uz vietas, bet grāmatveži var būt centrā. Jau vairākus gadus strādāju šādā sistēmā ar centralizētu grāmatvedību un vainas nav nekādas. Jā , kāds atkal zaudēs darbu, bet ja skatās saimnieciski, tad to var darīt novadā uz vietas . Un nevajag tikai tālāk brēkt, ka līdz ar to centrā vajadzēs papildus grāmatvežus. Nē, tikai grāmatvežiem vairāk jādraudzējas ar datorprogrammām un tad daudz vairāk un efektīvāk var strādāt. Kad gan domē sāks beidzot strādāt, ne krēslus dalīt. Kā stāvam savā attīstībā uz vietas tā stāvam.....

pirms 10 gadiem, 2010.08.13 22:14

Tās ir divas dažādas lietas. Vai tiešām ir grūti saprast, ka pašvaldībā, kur iedzīvotāju skaits ir ap 200, nav vajadzīgs grāmatvedis.

pirms 10 gadiem, 2010.08.13 15:40

kalncempjos grāmatvedis? Tas nu gan ir par traku!!!

pirms 10 gadiem, 2010.08.13 11:59

SVF ar mūsu ''kangaru'' piepalīdzēšanu lēnām un pamazām '' slepkavo'' Latviju !

pirms 10 gadiem, 2010.08.13 09:33

Pareizi SVF liek!
Paliks vairāk naudas ko maksāt pasaules ž. baņķieriem. A tāds pagasta grāmatvedis lai iet bezdarbniekos!

pirms 10 gadiem, 2010.08.13 09:32

Gribētos redzēt amata aprakstus. Un ne tikai grāmatvežiem. SVF liek samazināt darbinieku skaitu un darba samaksu pašvaldībās, kuras līdz šim dzīvoja krietni labāk par vidējo statistisko pilsoni, bet uz mums jau tas neattiecas...

pirms 10 gadiem, 2010.08.13 09:12

Nevajag nekādus grāmatvežus pagastos, tāpat viņiem tur ir iznīkšana kā arī visam novadam ar pilsētu priekšgalā! Pareizi dara piemēram Krēslinš - lai labāk aug meži, būsim atstājuši labu mantojumu arābiem un ķīniešiem kas šeit pēc 100 gadiem dzīvos un kuri pa lēto algo Īrijas latviešu izcelsmes mežacirtējus.

pirms 10 gadiem, 2010.08.13 08:42

Vietējās ziņas