(papildināts) Dzied un dejo ar bānīti

Pirmo reizi Bānīša svētkos ir tik daudz reisu gan no Alūksnes, gan no Gulbenes. Tāda iespēja radusies, jo Kalnienā lokomotīves var samainīties. Tiesa, pati gaviļniece – Marisa – saposta un izrotāta, dodas tikai vienā reisā. Tomēr visiem dzimšanas dienas ciemiņiem un dalībniekiem ir iespēja baudīt svētkus visā bānīša teritorijā.

"Bānīša muzejs ir gan Alūksnes un Gulbenes stacijas ēkas, gan šaursliežu ceļš 33 kilometru garumā starp abām pilsētām, gan lokomotīve un vagoni... Tas nozīmē, ka svētkos visi esam tādi kā muzeja eksponāti. Mūsu bānītis ir vienīgais šaursliežu dzelzceļš Baltijas valstīs, bet tāds ir arī Liebritānijā, Grieķijā, Francijā, Nīderlandē un vēl citās valstīs. Un mēs ar tiem draudzējamies,” stāsta SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” mārketinga menedžere Inese Buliņa.

Uzvarētāja ir dziesma
Gulbenieši ar bānīti brauc ne tikai uz Stāmerienu, kur notiek tradicionālais gadatirgus ar Dailes teātra dziedošo aktieru piedalīšanos, bet arī uz Papardi baudīt laupītāju putru un uz Alūksni sagaidīt Marisu un dejot. Savukārt alūksnieši pa ceļam uz Gulbeni lauku labumus Stāmerienā un tur īkšķi par Alūksnes komandu “Dziesmu duelī”. Tiesa, viss nerit tik gludi kā domāts. Alūksnes domes priekšsēdētāju Viktoru Litaunieku un viņa komandas dalībniekus cenšas nolaupīt. To atraktīvi vada televīzijas šovos iepazītā Iveta Feldmane un gulbeniete Sabīne Krilova. Jāatzīst, ka ne dziedātprasmes, ne azarta netrūkst abām komandām. Gulbenes domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs atklāj krievu dziesmas un dejas raksturu, kad dzied “Katjuša”, bet Viktors Litaunieks ar Sanitu Eglīti ļaujas latviski lēnākiem ritmiem, dziedot “Augu nakti pogo lakstīgalas”. Atklājot dziesmu vārdus lodziņos, tie dziedātas un atminētas dziesmas, bet uzvarētājas ir abas komandas. Citādi nemaz nevar būt, kad redzēts, dzirdēts un izjusts tik daudz patiesa prieka izpausmju.    

Dāvina laimes zibšņus
Tikmēr alūksnieši gaida ierodamies “Marisu”, ko ceļā pavadījuši gulbenieši. Kad tā tuvojas, zibsnī neskaitāmi fotoaparāti. Katrs grib saglabāt šo mirkli, kad dūmus kūpinādama un pukšķēdama pieripo tvaika lokomotīve. Kamēr tā nav apstājusies, bērni skrien blakus, jo daudzi to skata pirmo reizi. Latvijas radio 2 dīdžejs Aivis aicina uzgavilēt jubilārei, tāpēc atskan skaļi sajūsmas kliedzieni. Jubilāre atsaucas ar gari stieptu svilpi. Atbraukuši arī ciemiņi no Gulbenes – Lācītes un Kazu Frīda. No Kāzu muzeja.  “Neuztraucieties! Jūsu mērs palika Gulbenē, bet es ceru, ka ne uz ilgu laiku. Domāju, ka laupītāji viņu godam atdos,.” atklāj Kazu Frīda. Viņa esot atbraukusi meklēt savu mēru Nikolaju Stepanovu. Noskaidrojas, ka viņš gan ir bijis Alūksnē, bet vairs nav.
Mazbānīti, kad no ugunsdzēsēju mašīnas tas ir padzirdināts, atceļā pavada Ernsta Glika Alūksnes ģimnāzijas pūtēju orķestris un daudzu jo daudzu roku atvadu sveicieni.   

Jēkabs Nākums un vēderdejas
Katrā stacijā ir atšķirīga svētku tēma. Alūksnē visi ir aicināti mīlēt un dejot visu dienu. Tomēr vienmēr vairāk saista tas, kas vēl nav redzēts un izmēģināts. Tā, protams, ir šova “Dejo ar zvaigzni” dalībnieku Zanes Prokofjevas un Jēkaba Nākuma uzstāšanās. Alūksnieši Jēkabu uzskata par savējo, tāpēc ir turējuši īkšķus par viņu šovā. Tagad paši var secināt, cik labi un viegli viņš ar Zani dejo kvikstepu. Pēc tam iespēja apgūt šīs dejas soļus tiek dota arī skatītājiem. Zane demonstrējumam izvēlas Uvi Ausēju, kurš uzreiz visu zina un prot. Lai gan viņš cenšas iestāstīt, ka iepriekš nav dejojis, patiesība tomēr kļūst zināma. Viņš ir bijis sarīkojumu deju pulciņa “Virpulītis” dalībnieks.

Ne mazāk saistošas ir austrumu dejas, kuras izpilda grupas “Horeo” dejotājas. Grupas vadītāja Lienīte Lapsa norāda, ka galvenā atšķirība no mums ierastajām – austrumu dejas ir ļoti sievišķīgas. “Austrumu dejas ir indiešu, čigānu un ēģiptiešu, kuras mēs izpildām pārsvarā. Pati gan Ēģiptē neesmu bijusi. Trīs reizes esmu mēģinājusi aizbraukt, bet vēl nav izdevies,” atzīst Lienīte.

Vietējās ziņas