Par tiesībām atskaņot jāmaksā 7

Mūzikas fona izmantošana ir vienkāršs un salīdzinoši lēts veids, kas ļauj radīt patīkamu atmosfēru kafejnīcā un veikalā, skaistumkopšanas salonā un frizētavā, veido atbilstošu noskaņu sarīkojumos un pasākumos. Ir tikai viens nosacījums – mūzikas atskaņošanai ir vajadzīga licence, ko izsniedz autoru biedrība AKKA/LAA.

Policija var sodīt par autortiesību neievērošanu
“Apmēram reizi gadā mūsu pārstāvji ierodas novados, lai konstatētu, vai visur mūzikas atskaņošanai tiek izmantotas licences. Savukārt ikdienā tiek sekots pasākumu programmām interneta mājas lapās. Varam secināt, ka vairums uzņēmēju un pašvaldību godprātīgi ievēro mūzikas autoru tiesības. Līdz šim problēmas ir bijušas ar tūrisma un atpūtas centru SIA “Jaunsētas tūrisms” Alūksnes ezera krastā,” stāsta AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska.

Viņa atklāj, ka ir secināts - tur skan autortiesību aizsargāta mūzika. Taču uzņēmuma īpašnieks Druvis Tomsons iebilst, ka šī informācija neatbilst patiesībai. Viņš skaidro, ka vasarā, kad atpūtas centrs un kafejnīca strādā, tiek atskaņota tikai tā mūzika, kas nav saistīta ar AKKA/LAA autortiesību uzraudzību. Grupas “Prāta vētra”, kā arī vairāki citi mūziķi ir atteikušies no sadarbības ar šo biedrību. “Izmantojam to mūziķu ierakstus, kuri pārstāv “MicRec”,” norāda D.Tomsons. Viņš atzīst, ka apmēram pirms pusotra gada  AKKA/LAA pārstāvji sastādīja protokolu par autortiesību pārkāpumu un lūdza policiju to pārbaudīt. Taču policija savos reidos šādu pārkāpumu nekonstatēja. AKKA/LAA nav tiesībsargājoša institūcija, tāpēc sodus nedrīkst piemērot. To var darīt policija, kura reidu laikā konstatē mūzikas atskaņošanu bez licences.

Uzskata par labāku iegādāties licenci    
Alūksnes un Apes novadā visiem kultūras un tautas namiem ir licences mūzikas atskaņošanai. Trapenes pagasta kultūras nama vadītāja Svetlana Spalviņa informē, ka tā ir ierasta prakse. “Samaksa tiek aprēķināta pēc pasākumu skaita, tajos izpildīto dziesmu un skaņdarbu daudzuma, par ko informē atskaitēs. Gadā ir jāmaksā apmēram 80 līdz 100 lati. Atskaitēs godprātīgi visu norādu,  par ko AKKA/LAA var pārliecināties pēc afišām un informācijas, kādi sarīkojumi kurā vietā ir bijuši,” stāsta S.Spalviņa. Viņai ir saprotama mūzikas autoru vēlme saņemt atlīdzību. Tā tiek aprēķināta 6 vai 1 procenta apmērā no summas, kāda saņemta par biļetēm koncertā vai citā pasākumā.

Alūksnes ķermeņa kopšanas salona “Šeila” īpašniece Iveta Svara atzīst, ka labāk ir iegādāties licenci. “Salona apmeklētājiem patīk, ka skan mūzika. Tiesa, ne īpaši gribas par to maksāt, lai gan licence gadam nav sevišķi dārga – 39 lati. Domāju, ka šādas summas dēļ nav vērts riskēt vai maksāt sodu. Tagad sirds var būt mierīga,” spriež I.Svara.

Tarifi ir orientēti uz mazajiem uzņēmumiem
Alūksnē licence mūzikas atskaņošanai ir SIA “Lave” frizētavai, “Ziemeļvidzemes” pirtij un zālei, kā arī bāram, salonam “Kolorance” un “Skaistuma darbnīcai”, veikaliem: “ABA”, “Agre Elektro”, “Dzīpars”, “Līva”, “Rota”, “Lietoti apģērbi” , “Mobilo telefonu centrs”, “Preses apvienības” tirdzniecības vietām un SIA “Ziemeļu nafta” degvielas uzpildes stacijai, kā arī kafejnīcām: “Altiņš”,  “Pajumte”, “Liepna”, atpūtas vietai “Klondaika”, kā arī SIA “Ašukalns” pasākumu rīkošanai.

I.Dombrovska skaidro, ka Alūksnes un Apes novadā autoratlīdzība tiek aprēķināta saskaņā ar trešās kategorijas jeb zemāko tarifu. Tā ir atkarīga no tā, cik dienas nedēļā mūzika tiek atskaņota, kā arī no telpas lieluma. Tas nozīmē, ka par mūzikas atskaņošanu līdz 250 kvadrātmetru lielā telpā ir jāmaksā 0,65 lati par kvadrātmetru gadā. Piemēram, 15 kvadrātmetru lielas frizētavas īpašniekam ir jāmaksā 9,75 lati gadā. Latvijas Tirgotāju asociācija vēlas panākt tarifu samazināšanu, iesniedzot grozījumus Autortiesību likumā. I.Dombrovska uzsver, ka Latvijā nav noteikts tarifa minimums, kas, piemēram, Lietuvā ir 49 lati. Tieši tāpēc mūsu mazie uzņēmumi var maksāt līdz 10 latiem un pat mazāk par gada licenci mūzikas atskaņošanai.

Komentāri 7

LVL

Piekrītu, ka ikvienam jāsaņem atalgojums par savu darbu, bet parunājot ar mūziķiem-komponistiem, uzzināju, ka viņi no šīm latu summām saņem santīmus! Tā kā apmēram 80% no iekasētās naudiņas iebirst administratīvā (precīzāk manīgu liekēžu) Akka/Laa aparāta maciņos !

pirms 10 gadiem, 2010.11.05 17:14

muziķiem vajadzētu maksāt man par to ka es savā iestādē spēlēju viņu mūziku un viņus reklamēju!!!

pirms 10 gadiem, 2010.11.05 16:55

vietējais

Veltai
Tiem liekēžu kantoriem ir tāda atšķirība- AKKA/LAA skaitās pārstāvam autorus, bet Laipa- izpildītājus un producentus.
Bet likumdošana šajā jautājumā ar galvu nudien nedraudzējas. Saprastu vēl, ja maksu prasa no klubiem un tamlīdzīgām iestādēm, kur nauda lielā mērā tiek pelnīta ar mūziku, bet ne jau mūziku klausīties cilvēks iet uz veikalu vai frizētavu un ne jau par to naudu maksā. Pēc tādas pat loģikas, piemēram, par durvīm būtu jāmaksā ne tikai meistaram par izgatavošanu, bet arī katru reizi, ejot tām cauri :D

pirms 10 gadiem, 2010.11.05 10:32

Velta

Vini saka, ka ja iegādājies disku, tad savām vajadzībām, a viņi prasa naudu par to ka tu publiski atskaņo, kur citi dzird...
Labi, es saprotu ka vienam jāmaksā, bet kāpēc abiem?????

pirms 10 gadiem, 2010.11.05 10:09

45

Tas ir rekets, kurs ir nelikumigs. Iegadajoties to pasu disku, jau esi samaksajis. Un sis divas organizacijas Laipa un AKKa savai administresanai to naudinu izmanto. Un ka pateica vienas radiostacijas vaditajs, tad sie kantori ir galiga auta, ja jau mazajiem uznemumiem prasa naudu.

pirms 10 gadiem, 2010.11.05 09:23

Vietējās ziņas