Pastnieka darbu nenovērtē 5

“Latvijas Pasts” uzsācis sociālu kampaņu, lai veidotu sabiedrības izpratni par šīs profesijas nozīmīgumu un parādītu problēmas, ar kurām nākas saskarties pastniekiem ikdienā. Diemžēl vismaz pagaidām nekas neliecina, ka problēmas tiek arī risinātas.

Piepelnās, tirgojot preces

“Pastnieka darbs netiek pietiekami novērtēts, lai gan tas ir materiāli atbildīgs un bīstams. Es arī kādreiz domāju – kas tur ko neiznēsāt avīzes un vēstules. Taču nav tik vienkārši, kā izskatās. Ne tikai jāzina, kā atrast abonentus un sūtījumu adresātus, piegādāt pensijas un preces, bet arī visu laiku jādomā līdzi, lai nekļūdītos,” stāsta pasta piegādes punkta “Alūksne 1” pastniece Iluta Meimane.

Lai gan pastniece piebilst, ka gadās visādi, taču necenšas atklāt sava darba ēnas puses. Kopš pavasara pastnieki papildus darba pienākumiem sāka tirgot dažādas preces – sēklas, mazgāšanas līdzekļus, tualetes papīru, kancelejas preces, zeķes, vilnas dziju un citas pirmās nepieciešamības lietas. I.Meimane atzīst, ka ir jāprot tās piedāvāt. Attālāk dzīvojošiem cilvēkiem, protams, ir labi, ka preces pieved mājās. Savukārt pastnieki tā var nopelnīt papildu naudu, ko pierēķina algai. Tie ir vidēji 4 līdz 10 lati mēnesī. Nav noslēpums, ka pastnieki saņem 150 līdz 200 latus uz rokas. Tieši zemais atalgojums par darbu sešas dienas nedēļā ir galvenais iemesls, kādēļ daudzi atzīst – nekad nestrādātu šo darbu.

Patīk būt vajadzīgai cilvēkiem

Taču I.Meimanei patīk braukt ar automašīnu, būt svaigā gaisā un tikties ar cilvēkiem. Lai gan viņas maršruts Mārkalnes un Jaunalūksnes pagastā ir nemainīgs, neviena diena nelīdzinās citai. Tiesa, līdz ar rudens lietavām ir sācies grūtākais periods pastnieces darbā. Ilutas maršrutā ir gandrīz tikai zemes ceļi, tāpēc ir gadījies arī palikt kādā dziļākā peļķē vai dubļu dūkstī. “Tad meklēju palīdzību, lai cilvēki mani negaidītu velti un tiktu arī mājās,” saka I.Meimane. Viņa pastu izvadāt sāka pirms diviem gadiem, kad tika ieviesta motorizēta sūtījumu piegāde. Kopš tā laika personiskā mašīna ir kļuvusi par otrajām mājām, kur nākas pavadīt lielāko dienas daļu. Sevišķi pensiju izmaksu dienās darbs ieilgst, jo pensionāri pastnieci gaida ar klātiem galdiem, turklāt katram gribas arī parunāties. “Ir patīkami sajust, ka mani gaida, ka varu iepriecināt un palīdzēt. Protams, paldies par cienāšanu, jo ikdienā pusdienām līdzi ir maizītes,” atzīst I.Meimane. Viņa saglabā optimismu un neatsakās izbraukt vēl otru maršrutu, ja kāds kolēģis ir saslimis.

Kompensācija nav pietiekama

Ja vīrs neremontētu automašīnu, tad I.Meimanei galus savilkt būtu ļoti grūti. “Latvijas Pasta” samaksa – 4 santīmi par nobraukto kilometru – mašīnas amortizācijai šķiet nepietiekama tiem pastniekiem, kuri biežāk izmanto autoservisa pakalpojumus, jo jābrauc pa sevišķi sliktiem ceļiem. I.Meimane apgalvo, ka viņai pietiek ar piešķirto benzīna limitu. Taču nereti nācies dzirdēt, ka tas tomēr nav pietiekams, tāpēc daļēji izmaksas nākas segt pastniekam no savas nelielās algas.

Piegādes punkta “Alūksne-1” priekšniece Rasma Augstkalniete stāsta, ka ir 9 pastnieki, kuri sūtījumus piegādā motorizēti lauku iedzīvotājiem, un 4 pastnieki pilsētā, kuri brauc ar velosipēdiem. Pastniekiem ir dažāda garuma maršruti, taču katrā lauku apvidū ir ceļi, kurus rudens lietavu un dubļu laikā ir grūti izbraukt. “Tagad pasta sūtījumu apjoms ir samazinājies. Kad pati biju pastniece Mālupes pagastā, tur bijām četri pastnieki, bet tagad ir tikai viens,” salīdzina R.Augstkalniete. Lai kompensētu piegādājamo preses izdevumu un vēstuļu apjoma kritumu, pastniekiem ir jānodarbojas ar preču izplatīšanu un arī jāpieņem komunālie maksājumi. Tomēr, šķiet, ka tas situāciju būtiski nemaina.


Fakti

Alūksnē katrs pastnieks sūtījumus nogādā apmēram 1000 ģimenēm.

Lauku maršrutos katram pastniekam ir apmēram 400 ģimenēm.

Komentāri 5

vietējais

Kāds tur prieks no nesaņemtiem rēķiniem, negribas ticēt, ka kāds visā nopietnībā rēķina noklīšanu uzskata par attaisnojošu iemeslu nemaksāt par saņemtu mantu vai pakalpojumu. Tas, ka rēķini zūd, ir fakts, vairāk gan šajā ziņā izceļas Alūksnes pilsēta, kur rēķinu piegāde it kā vairs neesot pasta pārziņā.

pirms 10 gadiem, 2010.10.28 15:27

Nu ko , laimīgie, nesaņemat rēķinus! Par to tikai jāpriecājas! Un lai saņemtu vēstules, ir jābūt kādam, kurš tās jums raksta:):)
Jeb jūs uzskatāt, ka tas viss pazūd?

pirms 10 gadiem, 2010.10.28 14:44

Kopš neilga laika pastu var teit vispārnesaņemam. Ne rēķinus, ne vēstules! Pasta kastīte vienīgi piebāzta ar nevajadzīgām reklāmām. Varbūt kāds zin, kā no tām var atteikties?

pirms 10 gadiem, 2010.10.27 22:21

????????

darbs visiem kļuvis par mokām. Protams spert pa bumbu un mongoliski lamāties ir viegli un tas ko māca čeka, par ko dod diplomus.
Varbūt citiem ir vēl atbildīgāks darbs par tādu algu. Protams, ir māja kur pilni kabineti , milzu algas un apmelklētāja neviena , jo 20 gados ir pierādījuši, ka pie viņiem iet nav jēgas.

pirms 10 gadiem, 2010.10.27 15:15

ix

Ne tikai jāzina, kā atrast abonentus un sūtījumu adresātus, piegādāt pensijas un preces, bet arī visu laiku jādomā līdzi, lai nekļūdītos,” stāsta pasta piegādes punkta “Alūksne 1” pastniece Iluta Meimane.
Es gribētu zināt,kurā darbā nav jādomā līdz,lai nekļūdītos!Tā abonentu atrašana un pensiju piegādāšana taču ir šī darba būtība,un es pieļauju,ja vienreiz tas adresāts ir atrasts,tad otro reizi tā nevarētu būt problēma!

pirms 10 gadiem, 2010.10.27 10:03

Vietējās ziņas