Pieņem speciālu likumu

Saeima pirmajā lasījumā  pieņēmusi likumprojektu par nekustamā īpašumā esošās zemes daļas kompensēšanu Ventai Belcānei, kuras zeme atrodas bijušajā Abrenē Krievijas teritorijā. Uz šā likuma pamata viņai tiks iedalīti 8,5 hektāri meža no a/s ”Latvijas Valsts meži” īpašuma.

Atgūs zaudēto mežu un zemes nodokli
Īpašuma tiesības uz 21,1 hektāriem zemes Liepnas pagastā V.Belcānei tika atjaunotas 1996.gadā, bet tagad beidzot viņa varēs izmantot arī vairāk nekā 8 hektārus meža. Tie pēc Latvijas – Krievijas robežas iezīmēšanas kartē palika kaimiņvalsts teritorijā. “Kad biju uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, deputāti lēma, ka man ierādīs priežu silu turpat Liepnas pagastā no valsts mežu platības. Tiesa, daļa meža ir nozāģēta,” stāsta V.Belcāne. Viņa cer, ka rudenī šo platību ierādīs dabā. Paredzams, ka tiks atmaksāts arī zemes nodoklis, ko visus šos gadus  īpašniece maksāja arī par zemi, kas reāli atradās Krievijas teritorijā.

Saeimas komisija meklē risinājumu
V.Belcāne var būt apmierināta, ka ir panākusi taisnības uzvaru un atguvusi zaudētās īpašuma tiesības uz 8,2 hektāriem meža. Tiesa, viņa vēlējās, lai zaudēto platību ierāda Tukuma rajonā, kur dzīvo viņas dēls. “Lai nu kā – tagad zeme ir atgūta. Par to ar pārtraukumiem esmu cīnījusies kopš 1997.gada, kad tika noteikta robežlīnija. Liepnas pagasts nekad nav bijis Abrenes apriņķī, tātad tā teritorijā nekad nav bijusi Krievijas robeža. Vienu brīdi bija cerība, ka Krievija varētu atteikties no šīs zemes, tomēr tā nenotika,” spriež V.Belcāne. Viņa pieļauj, ka citiem pierobežā dzīvojošajiem, kuri ir zaudējuši daļu savas zemes, bet nav par to cīnījušies, nāksies samierināties. Valstī nav normatīvā akta, kas reglamentētu attiecīgās situācijās kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi. Tāpēc bija vajadzīgs speciāls likums, lai panāktu vienošanos ar V.Belcāni par viņas īpašuma tiesību sakārtošanu un Krievijas teritorijā esošās zemes daļas kompensēšanu.

Īpašniece nesamierinās ar netaisnību
“Alūksnes Ziņas” vairākkārt rakstīja, kā V.Belcāne, Liepnas pagasta padome, Ārlietu ministrija un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti centās risināt šo problēmu. Sākumā nebija nekāda skaidrojuma, kāpēc šī zeme Liepnas pagasta teritorijai un īpašniecei ir atņemta. Taču pagasta padome tika brīdināta, ka tās lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu vecajās robežās neatrisinās problēmu, bet var negatīvi ietekmēt Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības. Robežlīgumu “iesaldēja”, bet V.Belcāne vēlējās saņemt atpakaļ savu tēvu īpašumu. Pašvaldībai nekas cits neatlika kā atjaunot 1999.gadā atcelto lēmumu un atdot likumīgajai īpašniecei “Gobusalu”. Tomēr riņķa dancis ap V.Belcānes neatgūto meža platību turpinājās, līdz viņa šo lietu nodeva Saeimas komisijai. Ja arī tā nebūtu to atrisinājusi, tad V.Belcānei būtu pilnas tiesības vērsties tiesā pret valsti un robežlīgumu, kura izstrādātāji viņu piemuļķojuši.

Vietējās ziņas