Saulgriežu gaviļnieki: kā viņi svinēs svētkus

Katrai Latvijas Līgai tiekot vismaz pieci Jāņi. Iedzīvotāju reģistrā pēc 2019. gada datiem ir ziņas par 9964 Līgām un 50 453 Jāņiem. Līgu un Jāņu jaundzimušo vidū aizvien mazāk, taču grūti atrast kādu līgotāju, kurš nepazītu kādu Jāni vai Līgu.


Svinības īpaši neatšķirsiesLīga Ozoliņa, novadpētniecības centra “Mājvieta” vadītāja Virešu pagastā:
“Savu vārda dienu jau tradicionāli svinu mājās ģimenes un lielākā draugu lokā. Šogad, ņemot vērā īpašos apstākļus un ierobežojumus, svinības būs, taču tikai mums pašiem, ģimenes locekļiem savā mājā, savā pagalmā Virešu pagasta “Jauntilderos”. Jau tradicionāli kurinām lielu Jāņu ugunskuru, ko sagatavojam iepriekšējā dienā, un tas neizpaliks arī šogad. Cepšu pīrāgus, kurināsim pirti, lai svinēšana notiktu latviskās tradīcijās, jo man tas ir ļoti svarīgi.
 Rados man vēl ir vairākas Līgas un Jāņi, bet parasti manā svinību vietā esmu vienīgā gaviļniece. Kādēļ vecāki mani nosaukuši par Līgu, gan nezinu, bet priecājos, ka man ir latvisks vārds, un kopā ar uzvārdu tas skan pavisam skaisti. Arī saviem bērniem esmu devusi latviskus vārdus, tas mūsu ģimenē tāds nerakstīts likums.


 Jāteic  gan, ka šajos svētkos cilvēki mēdz vairāk runāt par Jāņiem, bet Līgas aizmirst. Ģimenes locekļi un tuvākie draugi jau gan atceras un vienmēr apsveic. Parasti manos vārda dienas puķu pušķos ir tikai vasaras lauku puķes. Savulaik, kad devos uz kopīgu sarīkojumu, paziņām gan piemirsās, ka esmu Līga un šajā dienā svinu arī savu vārda dienu, viņi mani nesveica.
Šī  gada vārda dienas svinības no citām īpaši neatšķirsies. Tāpat iesim pirtī, jo arī tas ir mūsu saulgriežu vakara neiztrūkstošs rituāls, un ģimenes lokā skaisti svinēsim šos vasaras svētkus.”


Jāņi jāsvin uz sauszemesJānis Kļanskis, plosta “Kaija” kapteinis:
“Mūsu ģimene Jāņus pārsvarā cenšas svinēt mājās, Balvu piepilsētā, Kubulos, tādēļ man Jāņi vienmēr ir saistījušies ar ciemiņu uzņemšanu. Neatminos, ka Jāņos būtu kur braucis. Ir bijusi doma reizēm kaut kur aizbēgt, bet nekad nav sanācis, un kad jau svinības notiek, tad priecājos. 


Parasti pie manis viesojas dēls ar ģimeni, radi un draugi. No alūksniešiem pie manis ir līgojusi gide Ilona Riekstiņa, ar kuru kopā rosāmies uz plosta “Kaija”.


Man gan nav īpašu, personisku Jāņu rituālu, cenšos pieturēties pie ierastajām vasaras saulgriežu tradīcijām. Protams, nekad nav izpalicis liels ugunskurs, vienmēr netrūkst siera un alus. Tāpat domāju svinēt arī šogad, pandēmija nekādas īpašas korekcijas manos plānos neieviesīs, radi būs kā parasti, vienīgi laikam ģimenes draugi no tālienes šoreiz nebrauks. Priecājos, ka šogad pie manis sakarā ar pandēmiju vairāk laika pavada jaunākais dēls, kurš dzīvo Itālijā. Viņš ir basketbolists,  kuram līdz ar ierobežojumiem sezona beidzās jau martā. Tad nu šī būs iespēja svētkos būt visiem kopā. Tādēļ stipri neuztrauksimies, svētkos būsim tikai savējie, svinēsim kā parasti, tikai būsim piesardzīgāki. 


Ar plostu arī Jāņos nebraucu, 24. jūnijs man vienmēr ir brīvs. Uz “Kaijas” gan ir pirmsjāņu dienās viesojas daudz līgotāju, taču Jāņu dienā plosts parasti atpūšas. Jāņi jāsvin uz sauszemes. Šī sezona uz “Kaijas” saistībā ar iepriekšējiem ierobežojumiem sākusies ar vismaz divu nedēļu novēlošanos, taču tagad uzņemam apgriezienus. 23. jūnijā plosts būs Alūksnes ezerā, pirms svētkiem būs arī publiskie reisi – darba laikam vēlams sekot līdzi sociālajos tīklos.”


Vietējās ziņas