Siltas ziemas varētu būt biežāk

Šī ziema ir sagādājusi pārsteigumus daudziem. Sniegs snidzis samērā maz, ilgstoši valdīja kailsals, pēc tam iestājās atkusnis. 
Kādreizējā Gulbenes meteoroloģiskās stacijas darbiniece Rudīte Vaice prāto, ka ziemas ir bijušas dažādas - citkārt siltākas, citkārt aukstākas (tās atkārtojas cikliski), kādreiz tās iesākās krietni vēlāk, krietni ieilga pavasarī vai gluži pretēji – pavasarī sniegs nokusa ļoti ātri, ir arī bijušas ziemas, kad oktobra sākumā sniegs uzsniga un tikai apmēram 20.aprīlī nokusa, taču šādas bezsniega ziemas, kad sniega ir bijis tik ļoti maz, viņa neatceroties. “Vismaz kādā ziemas mēnesī sniegs parasti ir bijis, turklāt februāris parasti ir bijis aukstākais, sniegotākais un vējiem bagātākais mēnesis. Kailsals gan nav reta parādība, tiesa, tas parasti vairāk ir ziemas sākumā un varbūt arī ne tik ilgstoši, pēc tam parasti uzsnieg arī sniegs,” stāsta R.Vaice. Viņa gan piebilst, ka esot cilvēki, kas atceroties līdzīgas ziemas šai ziemai. 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra gaisa klimata nodaļas vecākā speciāliste Lita Lizuma un hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa informē, ka sniegs un sals šajā ziemā vēl būs, tomēr nevar runāt par noturīgiem ziemas procesiem. Arī ilgāka termiņa prognozes, kas sniedzas līdz pat marta vidum, būtiskas izmaiņas nesola – noturīgs sals vismaz nedēļas vai divu garumā nav gaidāms. “Arī sniegs Latvijā kopumā tika novērots gan pagājušajā nedēļā, gan snigs arī šonedēļ un jaunnedēļ. Alūksnes pusē sniega sega šajā atkušņa periodā vēl nav nokususi. Tomēr rietumu un centrālajos rajonos sniega segas nav, un nav gaidāma tās noturīga izveidošanās šajā ziemas sezonā. Nokrišņu zonas, kas šķērso Latvijas teritoriju, Baltijas jūras tuvumā nes tikai lietu, tālāk uz austrumiem tas jau pāriet arī slapjā sniegā un sniegā, tomēr, dienas laikā valdot pozitīvai gaisa temperatūrai, uzsnigušais sniegs atkal ātri kūst. Līdzīga situācija saglabāsies vēl arī līdz marta vidum, līdz ar to pastāv varbūtība, ka var tikt novērota pat intensīva snigšana, tomēr, nenostabilizējoties salam, sniega sega nesaglabāsies,” saka speciālistes. 

Pašreizējās ziemas trīs mēnešu (no decembra līdz februāra vidum) vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir mīnus 1,7 grādi, kas kopumā ir par apmēram pusotru grādu augstāka par ilggadīgo vidējo rādītāju jeb normu. Šīs ziemas sezonas īpatnība ir ļoti silts decembris un janvāra sākums, auksta janvāra otrā puse un atkal silts februāris. Šī ziema Latvijas teritorijā kopumā varētu būt apmēram 2 grādus siltāka par normu. Vissiltākā ziema Latvijas teritorijā kopš 20.gadsimta divdesmitajiem gadiem bija 2007./ 2008.gada ziema, kad vidējā gaisa temperatūra no decembra līdz februārim bija pozitīva (0,8 grādi, kas par apmēram 4 grādiem pārsniedza normu). Tomēr arī šajā siltajā 2007./ 2008.gada ziemas sezonā janvāra pirmajā dekādē valdīja auksts laiks, bet pārējā periodā vidējās gaisa temperatūras bija augstākas par normu un lielākoties pozitīvas. Ziemas ar kopumā siltām vidējām gaisa temperatūrām atkārtošanās biežums ir reizi piecos gados. Tomēr jāņem vērā, ka globālās sasilšanas ietekmē gaisa temperatūrām Latvijas teritorijā ir tendence paaugstināties, līdz ar to nākotnē siltas ziemas varētu tikt novērotas biežāk.

“Tradicionāli ar ziemu mēs saprotam trīs mēnešus no decembra līdz februārim. Tomēr ne vienmēr šajā laika periodā izjūtam laika apstākļus, ko esam pieraduši uzskatīt par ziemu – negatīvas gaisa temperatūras, sniega segu, aizsalušas upes un ezerus. Ņemot vērā, kādi laika apstākļi valda šajā periodā, mēs sakām – auksta, barga ziema vai arī silta, vai pat ekstremāli silta ziema. Ar meteoroloģisko ziemu mēs definējam laika periodu, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra ir zemāka par 0 grādiem. Šogad kopumā Latvijas teritorijai noturīgs sals jeb meteoroloģiskā ziema bija vērojama no 13.janvāra līdz 6.februārim,” norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistes.

Vietējās ziņas