Viss sākās pavasarī, maija pēdējās nedēļās, kad Jaunsardzes instruktore Inese Marķitāne piedāvāja doties uz Vidzemes jaunsargu sporta spēlēm, kur tika atlasītas komandas lielajām Jaunsardzes sporta spēlēm.
Es
uz Vidzemes jaunsargu sporta spēlēm devos ar domu piedalīties vīru
spēlēs, kur bija jāskrien 15 kilometri, jāveic dažādi uzdevumi, bet
jaunsargiem, kuri bija 17 gadus veci vai vecāki, bija jāpiedalās
“crossfit” jeb spēka un izturības daudzcīņā, kur gribot vai negribot arī
es startēju. Atlase bija ļoti smaga, un no visiem, kas startēja, es
paliku otrais. Interesanti, ka tikai divi dalībnieki no visiem puišiem
bija izturējuši atlasi.
Uz lielajām Jaunsardzes sporta spēlēm es
devos satraucies, jo nezināju, ko gaidīt, kas būs, vārdu sakot, biju
neziņā. Nometne ilga trīs dienas. Pirmajā dienā bija atklāšana, otrajā
dienā sākās pirmie starti volejbolā, futbolā un citos sporta veidos,
trešajā dienā bija fināli, kur tika noskaidroti labākie. Kā pēdējā lielā
disciplīna pirms apbalvošanas bija tieši “crossfit”. “Crossfit” nebija
individuāls, bet gan komandu, kur viss notika stafetes veidā. Bija četri
raundi. Pirmajā bija jāskrien 400 metri, nododot stafeti nākamajam
komandas biedram (palikām otrie). Otrajā bija jāveic “deadlift” (50
kilogrami) un lēcieni uz kastes trīs apļi - 21, 15 un 9 reizes (arī
palikām otrie). Trešajā raundā bija “assault bike” (jānodedzina 20
kalorijas), pēc tam, kad nokāpi no “assault bike”, ar stieni (25
kilogrami) bija jāveic 20 metri izklupienos, tad jānomet stienis un
jāveic “burpee”, kur lec pāri stienim (10 reizes). Kad izdari to, jāmēro
viss ceļš atpakaļ 20 metri izklupienos un jānodedzina vēl 20 kalorijas
(bijām pirmie!). Ceturtajā jeb izšķirošajā raundā vajadzēja veikt divus
vingrojumus ar svaru bumbu un piepumpēties, un tas vairs nebija stafetes
veidā, bet gan uz maiņām (bijām pirmie!). Vidzeme ar Latgali
kopvērtējumā bija ieguvušas vienādu punktu skaitu, bet, tā kā mēs
uzvarējām pēdējo, kas bija izšķirošais, Vidzeme ieguva pirmo vietu
“crossfit”.Man ļoti patika, ka ieguvu jaunu pieredzi un izmēģināju
kaut ko pavisam nebijušu. Ieguvu jaunus draugus un testēju, kā ir, kad
prāts un ķermenis saka: “Nē, pārtrauc!” - bet tu izlādējies, nobļaujies,
ievelc gaisu plaušās un turpini darīt iesākto. Bez šaubām, īpaša bija
apbalvošanas ceremonija, roku paspiedu aizsardzības ministram un medaļu
pasniedza Dāvis Bertāns.
Liels paldies Inesei Marķitānei, kura ieteica, ka jābrauc uz Vidzemes jaunsargu sporta spēlēm, jāpiedalās. Protams, uz turieni braucu ar citu mērķi, bet tiku uz lielajām Jaunsardzes sporta spēlēm un ar labiem rezultātiem atbraucu mājās.