Skolēniem “pieklibo” matemātika 5

Izvērtējot centralizēto eksāmenu rezultātus, Alūksnes un Apes novadu skolās, izņemot Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, kopumā vissliktākie rezultāti ir uzrādīti matemātikas eksāmenā.

Ņemot vērā vidējo sasniegumu līmeni eksāmenu rezultātos valstī, no Alūksnes un Apes novada skolām vislabākos rezultātus uzrāda Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija. “Ģimnāzijai visos centralizētajos eksāmenos rezultāti ir augstāki un labāki nekā vidēji valstī. Tādējādi mūsu ģimnāzija apliecina un godam nes Valsts ģimnāzijas statusu. Nedaudz vājāki rezultāti ir Alūksnes vidusskolai un Liepnas vidusskolai, bet tāpat tas ir valstī vidējiem rādītājiem atbilstoši. Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolai un Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolai rezultāti ir zemāki, bet, piemēram, Gaujienas vidusskola lielākajā daļā mācību priekšmetu ir tuvu valsts vidējiem sasniegumiem. Alūksnes vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolai ir diezgan labi sasniegumi – tiesa, atsevišķos priekšmetos sasniegumi varētu būt labāki. Kopumā abu mūsu novadu skolām šie rādītāji ir līdzīgi, kā bija pērn,” stāsta Alūksnes novada Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Vera Zučika.

Viņa uzsver, ka savstarpēji salīdzināt vidusskolas nevar – tikai ar valsts vidējiem rādītājiem. “Piemēram, Gaujienas vidusskolā skolēni no piedāvātajiem mācību priekšmetiem izvēlējās kārtot astoņus, Liepnas vidusskolā – četrus, Apes vidusskolā – piecus. Liepnas vidusskolā no svešvalodām stiprā puse bijusi krievu valodai, kur uzrādīti ļoti augsti rezultāti,” norāda V.Zučika. Bet, analizējot vidējos rādītājus valstī pēc dzimuma, procentuāli labākus rezultātus ir uzrādījušas meitenes, nevis zēni.
Desmit Alūksnes un Apes novadu skolu pedagogi piedalījās arī centralizēto eksāmenu vērtēšanā kopā ar citiem Latvijas pedagogiem. No Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pedagogiem starp vērtētājiem bija Irina Gailīte (matemātika), Aija Arāja (latviešu valoda), Tatjana Sjomkina (krievu valoda), Olga Barinova (angļu valoda) un Iveta Mikijanska (vēsture). No Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas – Ilze Zilbere (latviešu valoda), Ingrīda Tārauda – Šakova (krievu valoda), Gunita Ķelpa (angļu valoda), Lūcija Kapača (latviešu valoda). No Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas – Tamāra Orlova (ķīmija), bet no Liepnas vidusskolas – Ināra Orbidāne (krievu valoda).

Komentāri 5

zinaataajs

Privaatskolotaajam ir individuaala pieeja, ko nevar pielietot klasee.
Individuaala pieeja paarsvaraa nepieciesama beerniem ar kaut kaadiem trauceejumiem - uzvediibas, uzmaniibas, uztveres, atminas .u.c.Beerniem ar iipasaam vajadziibaam vispaar ir individuaalas programmas. Taa kaa ne vienmeer skolotaaja speekos visiem visu iemaaciit.
Tur augsaa vajadzeetu saprast, ka matemaatika nav dota visiem - kaa muuzika, maaksla. Nevainosim skolotaajus un beernus, vecaakus. Muusu izgliitiibas sisteema kaa taada neiet liidzi laikam un jaunaakajaam atzinaam.
Vajag mazaak visaadas muldeesanas - eetiku, u.tml., bet vairaak eksakto ziniibu, kuram atnem stundas. Un tad skolotaaji vainiigi.

pirms 10 gadiem, 2010.08.02 22:56

es arī piekrītu.ka jāmāk mācīt, privātskolotājs iemāca un bērns saprot, bet skolā pie skolotāja- neko neapgūst, es nedomāju par visiem, bet...

pirms 10 gadiem, 2010.08.02 17:44

Protams, ir vainīgi visi - gan skolēni, gan viņu vecāki, gan arī skolotāji. Tomēr skolotājam jāpielieto dažādas metodes, lai sasnigtu iecerēto - lai iemācītu, bet... Kādēļ privātskolotāji var pacelt nesekmīgos??? Tātad pamatskolotājs nav pielietojis visu nepieciešamo. Žēl.

pirms 10 gadiem, 2010.08.02 17:01

CP

jā, tiešām, kā tie pedagogi tā var! Mūsu brīnumbērniem neņem un neielej ar kausiņu, jo mācīties jau viņi nevīžo

pirms 10 gadiem, 2010.08.01 20:48

sencis

...analīze konkrēta-pedagogu darba rezultāts.Laiks izdarīt secinājumus.

pirms 10 gadiem, 2010.07.31 15:52

Vietējās ziņas