Aicina augstskolas atlikt mācību maksu ārvalstu studentiem ārkārtējās situācijas laikā

Ārvalstu studenti un nevalstiskās organizācijas atklātā vēstulē mācībspēkiem aicina augstskolas atlikt augstskolu maksas ārvalstu studentiem ārkārtējās situācijas laikā, aģentūru LETA informēja Iekļaujošās sabiedrības fonda "Make Room" pārstāvji.

Vēstules autori norāda, ka Covid-19 vīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ neapskaužamā situācijā ir atstāti ap desmit tūkstošiem ārvalstu pilsoņu Latvijā, no kuriem vairums ir ārvalstu studenti. 2019.akadēmiskā gada sākumā ārvalstu studenti veidoja 11-12% no kopējā studējošo skaita valstī. Kamēr vietējo studentu skaits Latvijā turpina kristies, ārzemju studentu skaits līdz pandēmijas sākumam strauji pieaudzis. Vidēji Eiropas Savienībā ārvalstu studentu skaits sasniedz no 15% līdz 17% un tad stabilizējas, līdzīga prognoze gaidāma arī Latvijā.

"Bieži aizmirstam par cittautiešiem Latvijā - šoreiz par ārvalstu studentiem. Vīrusa izraisīto seku dēļ liela daļa

uzņēmēju ir spiesti pārtraukt savu darbību, tādēļ daļa cilvēku zaudē darbavietas un nonāk neapskaužamā situācijā - bez jebkādiem ienākumiem. Visbiežāk pirmie, kas tiek atstādināti, ir ārzemju pilsoņi Latvijā, atstājot cittautiešus grūtā situācijā bez jebkādas iespējas nopelnīt iztiku pirmās nepieciešamības precēm," pauda fonda "Make Room" pārstāvis saka Miks Celmiņš.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) rīko tiešsaistes akciju #GribuStudēt, aicinot studējošos un sabiedrību vērst uzmanību uz papildu atbalsta nepieciešamību studentiem šobrīd un ilgtermiņā, lai pievērstu politikas veidotāju uzmanību tam, cik būtiski studējošo finansiālo stāvokli ietekmējusi Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtējā situācija.

LSA aicina politikas veidotājus vienoties par četriem galvenajiem atbalsta mehānismiem - palielināt valsts stipendiju skaitu un apmēru izcilākajiem studentiem, palielināt šoruden izsniedzamo pilnībā valsts galvoto studiju un studējošā kredītu skaitu, palielināt valsts finansēto studiju vietu jeb budžeta vietu skaitu nozarēs, kuru speciālisti īpaši nepieciešami, tostarp, medicīnā, STEM un IT nozarēs. Tāpat LSA aicina izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām Covid-19 seku novēršanai, lai rudenī zaudējumu dēļ neciestu studiju kvalitāte.

LSA skaidro, ka augstāk minēto priekšlikumu virzība ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, un vairumā gadījumu tie būtu vietējo studentu atbalstam. Atbalstu iegūtu studenti, kas pašreiz studē valsts apmaksātās studiju vietās, saņem valsts stipendijas par izciliem vērtējumiem un valsts galvoto studiju un studējošā kredītu. Šie priekšlikumi maz vai vispār nerisinās ārvalstu studējošo problēmas Latvijas augstākās izglītības iestādēs.

Iekļaujošās sabiedrības fonda "Make Room" pārstāvji informēja, ka fonds ik dienu saņem ziņas no ārvalstu studentiem Latvijā, kuri pauž bažas, ka nenokārtoto finansiālo saistību dēļ studenti netiks uzņemti nākamajā semestrī, viņu uzturēšanās atļaujas tiks anulētas un studentiem būs jāpamet valsts, nepabeidzot iesākto izglītību.

"Make Room" aicina Latvijas augstākās izglītības iestādes, tostarp, privātās augstskolas un koledžas izrādīt interesi un atsaukties ārvalstu studentu lūgumiem ārkārtējās situācijas laikā atlikt un noteikt ilgāku norēķināšanās termiņu jebkādiem ar augstāko izglītību saistītiem maksājumiem. Tostarp augstākās izglītības iestādes aicinātas atlikt studiju maksas, kopmītņu izmaksas un bibliotēkas maksas. Tāpat augstākās izglītības iestādes aktīvi komunicēt, uzņemties atbildību un efektīvāk iesaistīties savu ārvalstu studentu problēmu risināšanā ārkārtējās situācijas laikā.

"Bieži šķiet, ka lielākā problēma starp ārvalstu studentiem un viņu augstskolām ir tieši neefektīva komunikācija. Studenti ir iedzīti liekā stresā par sīkumainām lietām, piemēram, pašreiz vairākās universitātēs bibliotēkas ir slēgtas, grāmatas nodot nav iespējams, bet par nenodotām grāmatām tiek ieturēta kavējuma nauda, kā arī bieži ārvalstu studenti baidās komunicēt ar savu universitāšu ārvalstu studentu koordinatoriem, kuriem jābūt pirmajiem saziņas punktiem problēmsituāciju risināšanā," pauda Patvēruma "Drošā Māja" valdes priekšsēdētāja Gunta Vīksne.

Vēstules autori arī vērš uzmanību, ka liela daļa no ārvalstu studentiem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija nodarbināti vai arī finansiālu atbalstu saņēma no saviem tuviniekiem mājās. Taču patlaban vairums studentu no darba ir atstādināti un līdzekļus no mājām arī dažādu vīrusa izraisītu problēmu dēļ nav iespējams saņemt. Tādējādi, ja uz laiku netiks atlikti universitāšu maksājumi, liela daļa no ārvalstu studentiem izglītību pārtrauks pusceļā.

Iekļaujošās sabiedrības fonds "Make Room" un biedrība Patvērums "Drošā māja" ārvalstu studentu vārdā aicina augstākās izglītības iestādes apsvērt izmaksu atlikšanu un noteikt ilgāku finansiālu saistību nokārtošanas termiņu ārvalstu studentiem.

Vēstule adresēta izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam (JV), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājam Ilmāram Dūrītim un Latvijas Studentu apvienības prezidentei Justīnei Širinai.

Tāpat vēstuli ārvalstu studenti un nevalstiskās organizācijas adresējušas arī Rīgas Stradiņa universitātes rektoram Aigaram Pētersonam, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam, Rīgas Tehniskās universitātes rektoram Leonīdam Ribickim, Biznesa augstskolas "Turība" rektoram un Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājam Aldim Baumanim, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas prezidentam Romanam Djakonam, Ekonomikas un Kultūras augstskolas rektorei Oksanai Lentjušenkovai un Vadības koledžas direktorei Livetai Sprūdei.

Skolu ziņas