CSP: Gadu pēc augstskolas pabeigšanas strādā 81,4% absolventu

Latvijā 2018.gada nogalē 81,4% no augstskolu 2017.gada absolventiem bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 2,9% absolventu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vienlaikus 2018.gada nogalē 8,2% no augstskolu 2017.gada absolventiem bija ekonomiski neaktīvi.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka nodarbinātības ziņā līderi bija Valsts robežsardzes koledžas un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas 2017.gada absolventi - gadu pēc studiju beigšanas visi šo mācību iestāžu absolventi strādāja.

Gadu pēc izglītības iegūšanas bija nodarbināti arī vairāk nekā 90% Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, Valsts policijas koledžas, Latvijas universitātes Rīgas medicīnas koledžas, Latvijas universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāles, Rīgas 1.medicīnas koledžas, kā arī Grāmatvedības un finanšu koledžas absolventi.

Latvijas lielākajās augstskolās augstākais nodarbinātības līmenis bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventu vidū (89%), seko Latvijas Universitāte ar 85% un Rīgas Tehniskā universitāte ar 81%. 

Vienlaikus 11 Latvijas augstskolu absolventu - reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars bija augstāks par 2018.gadā reģistrēto bezdarbnieku īpatsvaru Latvijas darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā, veidojot 5,1%. 

Piecu augstāko izglītības iestāžu - Vadības koledžas, Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžas, Sociālās integrācijas valsts aģentūras, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžas un Jēkabpils Agrobiznesa koledžas - absolventu - bezdarbnieku īpatsvars pārsniedza pat 10%.

2018.gadā nodarbinātības līderi bija lauksaimniecības un izglītības nozares absolventi - 90,3% lauksaimniecības programmu un 89,3% izglītības programmu absolventi bija nodarbināti gadu pēc absolvēšanas. Šīs gan ir programmas ar zemāko absolventu skaitu salīdzinājumā ar citām programmām. 

Savukārt retāk nākamajā gadā pēc studiju absolvēšanas strādāja humanitāro zinātņu un mākslas programmu, kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas absolventi, kur nodarbinātības līmenis attiecīgi bija 73,2% un 79,5%.

Lielākā daļa veselības aprūpes un sociālās labklājības programmu beidzēju strādāja izvēlētajā virzienā.

Tostarp 98,3% zobārstniecības studiju beidzēju strādāja kā zobārsti vai zobārstu asistenti un palīgi, 87% ārstniecības studiju beidzēju strādāja kā ārsti vai veselības aprūpes jomas speciālisti, 70,7% sociālās labklājības studiju beidzēju strādāja kā sociālās labklājības jomas vadītāji, sociālā darba un konsultāciju vecākie speciālisti, sociālā darba speciālisti, kā arī 78% pedagoģijas studiju beidzēju strādāja kā izglītības jomas vecākie speciālisti vai izglītības jomas vadītāji.

Vienlaikus 58,5% fizikālo zinātņu un 51,5% dzīvās dabas zinātņu studiju beidzēju darbu turpināja kā zinātnieki, dabas zinātņu vecākie speciālisti un speciālisti.

CSP veikusi 2017.gada absolventu datu analīzi par ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību 2018.gada beigās, lai izvērtētu augstākās izglītības iestāžu absolventu tālākās gaitas pēc studiju pabeigšanas.

Skolu ziņas