Zem āmura sitiena 55

Vai Alūksnes kultūras dzīvē briest pārmaiņas?

Pārsteigums, neizpratne, šoks. Tā varētu raksturot Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas, Alūksnes pilsētas tautas nama un Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāju sajūtas, iepazīstoties ar Alūksnes novada domes augusta sēdes papildus darba kārtību. Starp daudziem citiem ārpus kārtas virzītajiem jautājumiem sagatavoti lēmumprojekti par viņu vadīto iestāžu likvidāciju. Ne vārda par to, kas ar šo iestāžu pārziņā nodotajām funkcijām notiks pēc tam. Vien kuluāros dzirdētas sarunas par pilnīgi jaunas iestādes veidošanu, kas ietvertu sevī visu trīs darbību. Kaut gan lēmumprojekti neguva nepieciešamo balsu skaitu, lai tiktu iekļauti sēdes papildus darba kārtībā, kopš šī brīža pār iestādēm klājas neziņas ēna – kas notiks tālāk?

Nobāl citu priekšā

Kopš augusta domes sēdes pagājuši divi mēneši, taču lēmumprojektu radītā rezonanse joprojām nav norimusi. Līdzās tiešajiem darba pienākumiem, iestāžu vadītājas strādājušas pie iespējamo problēmu noteikšanas, risinājumiem iestāžu darba uzlabošanā un konkrētas vīzijas izstrādes gadījumam, ja tiktu nolemts īstenot neoficiāli izskanējušo ieceri par kultūras aģentūras izveidi. Paralēli notikuši divi pieredzes apmaiņas braucieni uz Cēsīm un Balviem. Vienā nesen izveidota pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma aģentūra”, bet otrā darbojas Balvu pilsētas Kultūras centrs. Šo iestāžu apmeklējums ļāvis uzzināt, cik liels finansējums kultūras un tūrisma darba organizācijai tiek atvēlēts citos novados.

Tā, piemēram, pēc novadu reformas Cēsu novadu veido vairs tikai pilsēta un viens pagasts. Jaunajā aģentūrā apvienotas muzeja, tautas nama un tūrisma nozares. Atsevišķas štata vietas izveidotas grāmatvedim, juristam, lietvedim un citiem iestāžu darbā nepieciešamiem speciālistiem. Rezultātā, neskaitot muzeja nozarē strādājošos, Cēsu aģentūrā izveidotas 43 štata vietas. Alūksnes iestādēs kopā ar deviņiem tautas nama amatiermākslas kolektīvu vadītājiem tās ir 23. Būtiskas atšķirības pastāv arī iestādēm piešķirtajā finansējumā. Ja Alūksnes novadā Kultūras un sporta nodaļas, tautas nama un TIC darbam šim gadam piešķirti apmēram 165 tūkstoši latu, tad Cēsu pašvaldības aģentūras gada budžetu veido par 200 tūkstošiem latu vairāk.

Bez jauniem štatiem neiztikt

Ar citos novados gūto pieredzi iestāžu vadītājas iepazīstināja septembra Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē. Pēc tajā notikušās diskusijas par kultūras darba modeli novadā, izdots rīkojums izveidot darba grupu. Tās uzdevums – strādāt pie iespējamā kultūras aģentūras modeļa, nosakot, kādā veidā tā uzlabotu kultūras dzīvi novadā, cik daudz līdzekļu aģentūras izveide prasītu un ko no šiem uzlabojumiem iespējams veikt, turpinot strādāt tagadējā struktūrā. Pēc gandrīz mēnesi ilgas prāta vētras, darba grupa nākusi klajā ar secinājumu: šī brīža ekonomiskajā situācijā efektīvāk būtu plānot darba uzlabošanu pašreizējo iestāžu un nodaļas ietvaros, ņemot vērā novada domes izvirzītos mērķus un uzdevumus.

Tā kā no visām trīs iestādēm tikai tautas nams darbojas pilsētas robežās, aģentūru būtu nepieciešams veidot novada mērogā. Tādā gadījumā tajā būtu jāiekļauj arī Alūksnes muzejs. Jaunajai iestādei no Kultūras un sporta nodaļas būtu jāpārņem metodiskā darba funkcijas. Ņemot vērā, ka katrai no apvienotajām iestādēm ir atšķirīgas funkcijas un sava normatīvā bāze, tām kā aģentūras struktūrvienībām būtu nepieciešams savs vadītājs. Lai darbs ritētu efektīvi un kvalitatīvi, aģentūras izveides gadījumā nāktos izveidot jaunas štata vietas, jo uz pašreizējo bāzes tās darbība nav iespējama. Tas vieš pārliecību, ka daudz vairāk un ar mazākiem līdzekļiem var paveikt tagadējā struktūrā, piestrādājot vienīgi pie katras iestādes darba uzlabošanas un savstarpējās sadarbības.

Izvairās no atbildības

Darba grupas prezentāciju Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas deputāti pieņēma zināšanai. Tiesa, pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā līdzīgi lēmumprojekti uz domes sēdēm vairs netiks virzīti, tas nevieš. Joprojām neatbildēts palicis jautājums, kāds bijis lēmumprojektu virzītāju redzējums: kādas problēmas viņi saskata kultūras un tūrisma jomā, kā tās iecerēts atrisināt, likvidējot iestādes, un kāds varētu būt iespējamās aģentūras modelis? Līdz pat šim brīdim iegūt atbildes uz minētajiem jautājumiem liegusi neziņa par lēmumprojektu virzītājiem. Lai gan iestāžu vadītāji runājuši ar vairākiem deputātiem, neviens neuzņemas atbildību, liekot turpināt mocīties neziņā – kas īsti jāuzlabo kultūras jomā un kā tas, viņuprāt, panākams?

Vēršoties pie Alūksnes novada domes priekšsēdētāja Aivara Fomina, kura pārziņā ir veidot domes sēžu darba kārtību, lēmumprojektu autori netiek atklāti. “Tam vairs nav nozīmes,” viņš lakoniski teic. Augusta domes sēdē par katra lēmumprojekta iekļaušanu papildus darba kārtībā tika balsots atsevišķi. Pirmais deputātu rokās nonāca lēmumprojekts par Kultūras un sporta nodaļas likvidāciju. Par tā iekļaušanu papildus darba kārtībā balsoja septiņi deputāti: Jānis Nīkrencis (“Saskaņas centrs”), Ainars Melders un Ēriks Mediss (““Tēvzemei un brīvībai”/ LNNK”), kā arī Dzintars Adlers, Verners Kalējs, Andis Zariņš un Askolds Zelmenis (“Sabiedrība citai politikai”). Pārējo divu gadījumā neviens vairs nebalsoja “par”.

Saskata līdzekļu ekonomiju

Vēršoties pie minēto sarakstu līderiem, skaidra atbilde par lēmumprojektu virzītājiem netiek sniegta. A.Melders pilnībā noliedz savu saistību ar tapušajiem lēmumprojektiem. J.Nīkrencis min sevi un vairākus savus biedrus, ikvienam no tiem priekšā piekabinot “varētu būt”. Savukārt Dz.Adlers pārmet lēmumprojektu virzītāju meklēšanu, nevis cenšanos saprast lietas būtību. “Ja gribi paust presē, ka esi atradusi iniciatoru, nevis saprast būtību, kāpēc tas ir jādara, tad tu būsi ļoti, ļoti vīlusies,” viņš uzsver. Neskatoties uz to, ikviens no šiem deputātiem tika lūgts paust savu redzējumu, kādas problēmas tiek saskatītas minētajās jomās un kā, viņuprāt, tās būtu bijis iespējams atrisināt ar iestāžu likvidāciju.

Uz to Dz.Adlers vairākkārt norāda: iecere nav bijusi iestāžu likvidācija, bet gan reorganizācija. “Uz šo sēdi bija jābūt sagatavotiem dokumentiem par reorganizāciju,” viņš uzsver, paužot neizpratni, kāpēc tādi izpalikuši. Galvenais mērķis, ko ar to gribēts panākt, ir līdzekļu ekonomija, kā arī efektīvāka sadarbība šo jomu starpā. “Katrā šajā nodaļā vai iestādē ir pa vienam vadītājam,” saka Dz.Adlers. “Manā uzņēmumā nebūtu trīs vadītāji. Es uztaisītu vienu iestādi ar vienu vadītāju un padotajiem. Katram būtu konkrēti pienākumi savā darbā.” Minot Cēsu pašvaldības aģentūras apmērus uz teritorijas ziņā mazākiem mērogiem, viņš to uzskata par nepieņemamu. “Mums te nav ne nafta, ne nopietnas ražošanas. Mēs tik grezni nevaram dzīvot,” uzsver deputāts.

Cīnās amatu dēļ

Ar mērķi uzlabot darbu kultūras, tūrisma un sporta jomās “par” lēmumprojekta iekļaušanu sēdes papildus darba kārtībā balsojis J.Nīkrencis. Pagaidām viņš nav iepazinies ar darba grupas izvērtējumu, taču pauž gatavību jaunām diskusijām un priekšlikumiem. “Varbūt, ka var pamainīt vai uzlabot šo te pašu modeli. Es neesmu galīgi pret to – o, tikai kultūras centrs un nekas cits. Varbūt visu var panākt, pārdalot kaut kādus pienākumus vai savādāk izveidojot šo te modeli,” saka J.Nīkrencis. Savukārt A.Melders, kurš piedalījies darba grupas prezentācijā, pret to ir noskaņots negatīvi. “Tur nebija neviena konstruktīva risinājuma. Tur vienkārši bija mēģināts izdarīt visu, lai viņu neveidotu,” viņš sniedz savu vērtējumu.

Jautāti, kāpēc visas šīs lietas nav bijis iespējams pārrunāt vēl pirms lēmumprojektu parādīšanās, neviens no deputātiem neuzskata, ka būtu rīkojušies nepareizi. “Cilvēkiem ir jāsaprot, ka, ja kaut ko reformē, tad kaut kas dzīvē noteikti neapmierina,” saka A.Melders. Savukārt Dz.Adlers uzskata, ka, ejot šādu ceļu, pat labām iecerēm nākas saskarties ar neskaitāmiem šķēršļiem. “Strādājot pašvaldībā, esmu pamanījis, ka svarīga nav ideja. Visi cīnās par darba vietām. Tiklīdz kaut kas skar personālijas, viss tiek pagriezts – arī presē – kājām gaisā,” viņš saka. Deputāts pauž pārliecību, ka tieši cīņa par augstiem amatiem ir iemesls lēmumprojektu radītajai rezonansei, nevis rūpes par darba kvalitāti un efektivitāti.

 

Intervija ar Ainaru Melderu šeit .

Intervija ar Jāni Nīkrenci šeit.

Intervija ar Dzintaru Adleru šeit .

Darba grupas prezentācija šeit .

 

Komentāri 55

:))))

KULTŪRAS SPECIĀLISTE ZELTIŅA.... :)))) LABS PIRMĀ APRĪĻA JOKS :))))) LABS DARBINIEKS PROJEKTU PIESAISTEE... :))))) IZKLAUSĀS, KA PROJEKTI APKĀRT MĒTĀJAS UN ŠI PIESAISTA :))))

pirms 10 gadiem, 2010.11.05 14:27

bruiser

kultūras speciāliste Zeltiņa cik es viņu pazīstu, ir labs darbinieks projektu piesaistē...vnk, vajag idejas...un aiziet!!!

pirms 10 gadiem, 2010.11.04 13:28

:)

lai tagad jaunā kultūras speciāliste Zeltiņa parāda ko spēj :)))))))))))))

pirms 10 gadiem, 2010.11.02 16:28

sweety

He, traģikomiski komentāri! Kultūras darbinieki (ar retiem izņēmumiem) cepās un vārās savā sulā: ak, vai man dieniņ, kāds uzdrošinājies apšaubīt viņu pienesumu iedzīvotāju "kulturalizēšanā"! Izklausās, ka galvenais, ko "kultūriķi" vēlas, ir lai šos liek svētā mierā un ļauj darboties kā līdz šim - t.i., nekā sevišķi. Pirms taisat savu kultūras darbinieku forumu, ko te daži piemin, varbūt uztaisat iedzīvotāju aptauju, viņi (ticu, lielākā daļa) pateiks to pašu, ko melderis (starpcitu, ciest viņu nevaru, ņemot vērā dažus citus viņa spriedumus citās tēmās, atreferētos medijos), bet kur taisnība, tur taisnība... Cik daudzus gan interesē tie "Brūklenāji" un "Atzeles" un tml.? Visu cieņu cilvēkiem, kas tur darbojas, arī viņu pienesums nav mazsvarīgs, bet, sory, ja tā ir vienīgā kultūra, kuru varat piedāvāt - jūs tur visi esat aizsēdējušies!!! Jāpiedāvā tādi "produkti," ar kuriem jūs spētu ieinteresēt visas iedzīvotāju grupas. Un ne vienmēr galvenais ir finansējums, daudzkārt daudz lielāku lomu spēlē inovatīvas idejas un radošums. Vismaz viens no jūsu vidus, šķiet, tā arī bija nosaucies - par "pašdarbnieku," konstruktīvi iesaistījās diskusijā, pasakot, ka sava taisnība ir abām pusēm. Cerams, aizķersies šī viņa doma pat ja viss paliks pa vecam, un centīsieties ne vien saglabāt tradīcijas, bet arī meklēt arvien jaunas iespējas kā JŪSU kultūru (to, kas tajā ir iesaistīti) padarīt par KOPĒJU kultūru (visu to, kuri pašvaldībā maksā nodokļus un ir pelnījuši ko nebūt saņemt atpakaļ arī šajā jomā).

pirms 10 gadiem, 2010.10.31 22:31

caca

Jēdziens kultūra (no lat. Cultura, kas sakņojas vārdā colere — kultivēt) apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām. Dažādas kultūras definīcijas atspoguļo dažādas teorētiskās izpratnes par to, kā saprast cilvēku rīcību, vai kritērijus, pēc kuriem to vērtēt.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Kult%C5%ABra#Kult.C5.ABras_komponenti

pirms 10 gadiem, 2010.10.31 22:03

Dziņa

Cik reiz esmu sacījis mūzikas skolas vadībai par to lai jauno censoņu ieskaites organizē klubā atnāks vecvecāki uz jauno talantu(iem) paklausīties ... Veidojas skatuves un lampu drudža noturība, kā arī centība priekšnesuma sagatavošanas finālam, viens otru atpazīst veidojas sacensība. Tas pats ar dejotājiem garajos rudens - ziemas vakaros mēģinājuma laikā uztaisa koncertu, nejau tikai dziesmusvētki uz Jukumu neattiecas, bet pārējie??? Varbūt samet naudiņu par to pašiem būs vieglākas transporta izmaksas aizlaist uz sadanci nu tā apmēram.... Nav vīzijas sadarbības, katrs kā parasti par sevi, bet kopā jautrāk!!!!

pirms 10 gadiem, 2010.10.31 20:53

Izlasot šo te visu, var secināt, ka Alūksnes kultūras specu lielākā nelaime ir par zemu novērtēti iedzīvotāji. Nu ir taču mainījusies situācija - cilvēki brauc un daudz ko redz gan kaimiņos, Rīgā, ārzemēs.tā sakot, nav vairs ar pliku roku ņemami. Lūk, Jums virzirens - kvalitatīvu mākslinieku piesaiste. Bet ar to kādam jānodarbojas.
Un Daiga saņēmusi par savu vīzdegunīgo , augstprātīgo attieksmi no Meldera ...

pirms 10 gadiem, 2010.10.31 19:44

pārisnulle

Ne jau Melderam bija tā kultūra jābīda, vai kādam citam priekšniekam - ļuļei, kas pilnīga nulle vēsturē, Bērziņam. Visi groži un sviras bija Eglītei un Bēterei gadus 15 vismaz.Ko tās ir paveikušas?Un Bēterei nu gan - laimīgu taciņu!

pirms 10 gadiem, 2010.10.31 16:45

Jā, ir liela atšķirība vai minētie 3 deputāti strādā vai palasot intervijas ar viņiem, kaut ko spriedelē....radot ilūziju ka strādā. Kā varējām lasīt, nekā tāda -- kā tad pacelt to kulrrūru, ko darīt ar ēkām, drausmīgām kultūras iestāžu ēkām?????????
Kāds kaut ko tādu izlasīja un saprata ?? Adlers ta vismaz tiešām nesen maisās šajā ķīselī, bet Melders nudien ir gadus 25...Nu es nevaru izlasīt NEKo būtisku..

pirms 10 gadiem, 2010.10.31 15:24

JĀ...

...izskatās, ka strādā tikai 3 deputāti! Lai kā, bet - strādā. Ko dara pārējie? Lielais komentāru skaits liecina par to, ka jautājums pacelts savlaicīgi, tas rosina domāt un diskutēt. Bet nu par prezentāciju - tā nav prezentācija, bet darba plāns labākajā gadījumā...

pirms 10 gadiem, 2010.10.31 14:16

citplanētietis

Ārprāts, kas te gadus 10 notiek? Cits par citu sliktāks ir padzīts! Paldies par to darbu Bēterei un Kovtuņenko! Pūlējās meitenes pašas no kultūras darba plānošanas neko nesaprazdamas! Nu nevarēja deju speciālistes pavilkt kultūru un pirmās vajadzēja padzīt. Vai tiešām neredzat, ka nevar sstrādāt bez novada vai pilsētas kultūras politikas? Kur paliek iestāžu stratēģiskie plāni, kaut gada robežās? Par marketingu un menedžmentu te vispār grūti runāt. Un liela taisnība ir šiem kungiem, bet ir laiks nopietnāk analizēt + _ kultūras darbā un visu, kultūras jomu novadā kopumā. Bez Cēsu modeļa var iztikt, bet vajaga nopietnu kultūras vīziju un stratēģiiju. Nu nav tūrisms un tautas nams vienā maisā bāžams! Tūrisms ir nozare ar savu definīciju! Muzejs var dot savus pakalpojumus tūrismam, bet vienā maisā nedrīkst likt. Katrai kultūras iestādei ir savi pienākumi tautas izklaidēšanā, izglītošanā un nevajag jaukt kopā vienkārša lietas. Un ir vajadzīgs, kāds, kas pārzin visu šo iestāžu darbu profesionāli un vada novada kultūras dzīvi kopumā. Nav svarīgi vai domnieki apmeklē vietējos pasākumus, bet zinātu, ko katra iestāde kultūrā var dot sabiedrībai, kā noslogo savu telpu kvadrātmetrus % un izmaksās. Visas kultūras iestādes ir 100 gadīgās ēkās, kas drusku pielabotas un vairs neatbilst nekādiem kritērijiem. Kliedzam par tautas namu, par noplukušo pili! Arī bibliotēka ir ļoti, ļoti vajadzīga, bet vai tās telpas atbilst mūsdienu līmenim? Cik ilgi tā ēka vēl kalpos? un tā bez gala, bet vai tiešām vainīgi tikai iestāžu vadītāji?

pirms 10 gadiem, 2010.10.31 13:20

vēlētāja

Es nesaprotu tikai vienu... Kas tad bija tie, kuri balsoja par Meldera, Adlera, Nīkrenča pārstāvētajiem sarakstiem?
Par viņiem taču nobalsoja vislielākais novada vēlētāju skaits, tātad vairākumam pie mums nekāda dižā kultūra nemaz nav vajadzīga, viņiem patīk šo kungu darbošanās!

pirms 10 gadiem, 2010.10.31 13:01

Alūksniete

nu jā... SKUMJI... Vislabāk jau par kultūru runā tie, kuri paši neko šeit neapmeklē, kuri gadiem ir saņēmuši lielu naudu algās, lai varētu braukāt apkārt... Kultūra jāmācās pašiem, bet to jau nesaprot, jo pašlaik vēl dominē nauda - lai jau tie nabagi paši šeit izklaidējas, bet būtībā kas Alūksnes vārdu iznes tļaāk - pašdarbības kolektīvi - tad gan visi uzspodrina savas spalviņas- tie tak mūsējie - bet ar kādiem līdzekļiem - noniecināti, apsaukāti utt. Turieties visi pašreizējie kultūras darbinieki un paldies Ilzei par ļoti labajām intervijām. Kopumā skumji...

pirms 10 gadiem, 2010.10.31 09:59

students

A kāpēc te cenšas riteni izgudrot?
Lai palasa jebkuru lekciju kursu ievads kultūras menedžmentā un izvēlas sev tīkamo modeli. Tur ir viss , gan par finansējumu avotiem, gan par vadības modeļiem un strultūrvienībām.
Kultūru var menedžēt pat sākot no 2 cilvēkiem, ja SAPROT , ko dara..

pirms 10 gadiem, 2010.10.30 22:16

Pexis

Prezentācijā nav noformulēts, kas īsti traucē kvalitatīvam darbam patreizējā formā ? Formu būtu jāmaina, ja esošā būtu nepārvarams šķērslis kavalitatīvam darbam, bat nevis principa pēc. Prezentācijā NAV argumentu!
Kāds bija darba grupas sastāvs ? Novadā ir attīstības nodaļa, kam ir atbildība par situācijas izvērtējumu, protams, šinī gadījumā kopā ar kultūras speciālistiem.

pirms 10 gadiem, 2010.10.30 21:01

ierindas ļaudis

Astrīdas intervija ierindas cilvēkam bija nesaprotama un samudžināta, viņai vien zināmiem zemtekstiem un notikumiem pilna.Arī viņas redējums vecajā stilā nav īsti labais.

pirms 10 gadiem, 2010.10.30 20:43

bez ticības

Jāā, tā prezentācija tiktiešām vārga - tas sadarbojas ar to, tas ar to- a jēga?
Normālas kultūras dzīves kā nav tā nav. Jo visi spečoki ir iznīdēti.
Neticās arī tās Briedinas darbībai - paņēma Liepnu un 'uzmeta'...

pirms 10 gadiem, 2010.10.30 20:38

bez ticības

Jāā, tā prezentācija tiktiešām vārga - tas sadarbojas ar to, tas ar to- a jēga?
Normālas kultūras dzīves kā nav tā nav. Jo visi spečoki ir iznīdēti.
Neticās arī tās Briedinas darbībai - paņēma Liepnu un 'uzmeta'...

pirms 10 gadiem, 2010.10.30 20:35

brīdis slavai

Nu deputāti kaut ko ir izteikuši, tagad lai runā aprunātie- paši kultūrdarbinieki,Esmu lasījis tikai viena kultūras profesisonāļa domas- Astrīdas Bēteres, un , kā izrādās, viņa ir bijusi nezin kāpēc visnevajadzīgākā...lai izsakās tie, kuri pašlaik vada un strādā kultūrā....

pirms 10 gadiem, 2010.10.30 19:38

Vietējās ziņas