Ziema ir dramatiska zivīm

Šī ziema ar lielo un ilgo aukstumu, ar biezo sniega segu būs liktenīga daudzām zivīm mazajās ūdenskrātuvēs. Valsts vides dienesta vecākais inspektors Imants Hamanis atzīst, ka skābekļa daudzums mazajos ezeros bija uz kritiskas robežas jau pirms trim nedēļām.

Ūdenī ir kritiski maz skābekļa“Mērījumi liecināja, ka ūdenī skābekļa ir maz. Tagad situācija noteikti ir pasliktinājusies, jo turpina snigt. Ja skābekļa ir mazāk par diviemmiligramiem litrā, tad zivis slāpst. Protams, informējam pašvaldības, kuru apsaimniekošanā ir mazie ezeri. Diemžēl pagastos samazināto štatu dēļ vairs nav cilvēku, kas rūpētos par zivju resursiem. Privātie ezeru saimnieki cenšas veidot āliņģus, taču tie ātri aizsalst, tāpēc ir mazs efekts,” stāsta I.Hamanis. Zivju slāpšana mūsu klimata zonā ir parasta lieta. Tomēr sirdsmieram nepalīdz atziņa, ka daudzos ezeros zivju slāpšanu novērst ir gandrīz neiespējami. Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” apsaimniekotajos piecos ezeros zivju slāpšana nedraud, jo tie ir pietiekami lieli un dziļi. ”Šajos ezeros zivis nekad nav slāpušas un neslāps,” uzsver aģentūras inspektors Jānis Sniķeris. 
Laikus veic ūdens aerācijuZeltiņu pagasta pārvalde Ķiploka ezera zvejas licenci ir nodevusi Helmutam Ūselim, tāpēc viņš ir ieinteresēts un uzskata par savu pienākumu rūpēties par zivju saglabāšanu. Jau kopš janvāra tiek veikta šā ezera ūdens aerācija. “Ķiploka ezers ir sekls – vidēji 2 līdz 3 metri, tāpēc tajā ir risks, ka zivis zem biezas ledus un sniega segas apdraud slāpšana. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, jau 20.janvārī sāku bagātināt ūdeni ar skābekli. Ar elektrisko sūkni sūknēju ūdeni no viena āliņģa otrā. Sūknis strādā nepārtraukti,” stāsta H.Ūselis. Viņš atzīst, ka būtu par vēlu šādi rīkoties, kad tiek konstatēta zivju slāpšana. Protams, arī tad iespējams veikt aerāciju un glābt zivis, tikai tad izmaksas būtu daudz lielākas, lai ūdeni izvēdinātu un nodrošinātu tajā nepieciešamo skābekļa daudzumu. 
Vēl ir iespēja glābt zivis“Efektīgāk ir laikus uzlikt elektrisko sūkni, nevis sagaidīt nepatikšanas un tad rīkoties, izmantojot jaudīgu benzīna sūkni,” uzsver H.Ūselis. Viņš atzīst, ka āliņģu zāģēšana var novērst zivju slāpšanu, ja gaisa temperatūra ir plus grādi. Taču naktīs joprojām piesalst. Sūknis 1 sekundē pārsūknē 1 litru ūdens, 1 stundā – vairāk nekā 3 tonnas, diennaktī 72 tonnas, bet mēneša laikā – ievērojamas ūdens masas, nodrošinot tā bagātināšanu ar skābekli. “Vēl var veikt arī citu mazo un dūņaino ezeru ūdens aerāciju. Izdarīt iespējams visu, jo ir sūkņi, kas var pārsūknēt 800 un vairāk litru minūtē. Jautājums ir tikai par to, cik tas maksā. Ezeru, kura platība ir 20 līdz 50 hektāri, var pārpumpēt vienā diennaktī,” skaidro H.Ūselis.  J.Sniķeris norāda, ka tas ir vienīgais veids, kā iespējams glābt zivju resursus mazajos ezeros. Tiesa, visas zivis nekad neiet bojā. Tomēr makšķerniekiem jārēķinās, ka brekšu lomi daudzviet noteikti būs mazāki.

Vietējās ziņas